Atvērt galveno izvēlni
1886. gada reklāmplakāts kabarē Le Chat Noir trupas turnejai

Kabarē, kabarejs[1] (no franču: cabaret — 'krodziņš'), agrāk arī kabarets,[2] ir izklaides veids, kas satur mūziku, komēdiju, dziedāšanu, dejošanu, deklamāciju vai drāmu. Tas notiek īpašās vietās, ko arī dēvē par kabarē, piemēram, restorānos, krogos vai naktsklubos, kuros ir skatuve, uz kuras uzstāties. Skatītāji pārsvarā sēž pie galdiem, ēdot vai dzerot. Kabarē programmas vadītāju sauc par konferansjē. Kabarē programmas pārsvarā tiek radītas pieaugušo auditorijai.

VēstureLabot

Kabarē radās un izplatījās 19. gadsimta nogalē Parīzē kā bohēmiešu literāriskie krodziņi. Par pirmo šāda tipa krodziņu uzskata Monmartras "Melno kaķi" (Le Chat Noir), ko atvēra 1881. gadā. Sākotnēji priekšnesumus rīkoja pašdarbnieku ansambļi un tajās liela loma bija improvizācijai. Ar laiku gan improvizācijas raksturs zuda un kabarē priekšnesumus sāka sniegt profesionāli mākslinieki.

Latvijā kabarē kultūra uzplauka pēc Pirmā pasaules kara. Elizabetes un Brīvības ielas stūrī Rīgā 1928. gadā ēkā ierīkoja kabarē "Bonzo", bet ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. Rīgas kabarē un kafejnīcās šajā laikā uzstājās vēlāk slavenais vācu komiskais aktieris Heincs Erhards. Savukārt Rīgas restorānā un deju klubā "Alhambra" uzstājās Oskars Stroks, kas 1931. gadā atvēra deju kafejnīcu "Barberina" Brīvības ielā 15.

AtsaucesLabot

  1. Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 77. lpp. ISBN 9984-700-64-X.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 830. sleja.