Ilisu rezervāts, oficiāli Ilisu valsts dabas rezervāts (azerbaidžāņu: İlisu dövlət təbiət qoruğu), ir Azerbaidžānas dabas aizsargājamā teritorija, kas izvietota Lielā Kaukāza dienvidu nogāzēs valsts ziemeļdaļā. Rezervāta vadība atrodas Ilisu ciemā Gahas rajonā.

Ilisu rezervāts
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts)
Ilisu rezervāts (Azerbaidžāna)
Ilisu rezervāts
Ilisu rezervāts
Atrašanās vieta Valsts karogs: Azerbaidžāna Gahas rajons, Azerbaidžāna
Tuvākā pilsēta Gaha, Ilisu
Koordinātas 41°28′N 46°53′E / 41.467°N 46.883°E / 41.467; 46.883Koordinātas: 41°28′N 46°53′E / 41.467°N 46.883°E / 41.467; 46.883
Platība 17 382 ha
Dibināts 1987. gada 20. februāris
Pārvaldes institūcija Ekoloģijas un Dabas resursu ministrija

Ilisu valsts dabas rezervāts tika izveidots 93 km² platībā 1987. gadā Ilisu un Kumas mežniecību teritorijā. Tā izveides mērķis bija aizsargāt Lielā Kaukāza dienvidu nogāžu dabas kompleksu, saglabāt retu un apdraudētu floru un faunu, atjaunot mežus un novērst nokrišņu un dubļu plūdu radīto augsnes eroziju.[1] 93% jaunā rezervāta teritorijas aizņēma meži.[2]

2003. gada martā Ilisu valsts rezervāta teritorija tika paplašināta līdz 174 km².

Rezervāta reljefu veido kalnu grēdu un dziļu upju ieleju apvienojums. Upītes (Kurmuhčaja, Gahčaja, Agčaja, Ļapitčaja, Zornočaja u.c.) tek dziļās ielejās, kuras pavasara stipro lietavu un kūstošo sniegu ietekmē pārplūst un spēcīgās straumes iznes ne tikai smiltis, bet arī no kalniem sanestos akmeņus.[2]

Klimatu nosaka teritorijas ģeogrāfiskais novietojums, kuru no ziemeļiem aizsargā Lielā Kaukāza kalnu grēda, un lielā augstuma amplitūda no 700 līdz 2100 metriem vjl. Labvēlīgie klimatiskie apstākļi (maiga ziema, maiga vasara, silts pavasaris un rudens, daudz nokrišņu veģetācijas periodā, ilgstoša sausuma un stipra sala iztrūkums) veicinājuši bagātīga augāja, īpaši mežu, veidošanos.[3] Gada vidējā temperatūra ir 5—12°C, janvāra -3—+1°C, jūlija 14—24°C. Nokrišņu visvairāk aprīlī—jūnijā, vismazāk decembrī—februārī, kopā 920—1400 mm gadā.[2]

Rezervātā uzskaitītas 500 augu sugas, tai skaitā gandrīz 60 šim reģionam endēmisku sugu.

Rezervāta teritorijā ir aptuveni 300 vaskulāro augu sugu, ieskaitot vairāk nekā 90 koku un krūmu sugu. Apmēram 50 augu sugu tiek uzskatītas par ārstnieciskām. Parastā īve (Taxus baccata) un Rades bērzs (Betula raddeana) ir iekļauti Sarkanajā grāmatā. 93% rezervāta aizņem platlapju meži, kur dominē ozoli, dižskābarži un skābarži (Kaukāza dižskābardis — ap 50% visas mežu platības, īpaši 1000—1800 metru augstumos)[2]. Ir arī liepas, lazdas, kastaņas, oši, kļavas utt.[3]

Rezervāta teritorijā dzīvo vairāk nekā 150 mugurkaulnieku sugu, un tā fauna ir tāda pati kā citās Lielā Kaukāza grēdu dienvidu nogāzēs. Starp lielajiem dzīvniekiem ir Dagestānas kalnu kazas, brieži, stirnas, mežacūkas, ģemzes, lāči, caunas un citi. Straujupēs dzīvo galvenokārt foreles un barbes. Abiniekus pārstāv koku varde, zaļais un parastais krupis, reģionālās varžu sugas. Rāpuļus pārstāv 12 sugas. Rezervāta teritorijā dzīvo vairāk nekā 90 putnu sugas, kas pieder 11 kārtām. No plēsējputniem atzīmēti melnais klijāns, vistu vanags, melnā klija, klinšu ērglis, bārdainais grifs, melnais grifs, lielais piekūns, ūpis, ausainā pūce, mazā ausainā pūcīte u.c. Vairāk nekā 60 migrējošo putnu sugu.[3]