Iecava (upe)

upe Latvijā, Lielupes pieteka
(Pāradresēts no Iecavas upe)
Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Iecava[2] ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem. Iecava ir lielākā Lielupes labā krasta pieteka.

Iecava
Iecava pie Ozolniekiem
Iecava pie Ozolniekiem
Iecava (upe) (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka pie Daudzeses
56°29′12″N 25°15′12″E / 56.48667°N 25.25333°E / 56.48667; 25.25333
Ieteka Lielupe
56°41′13″N 23°41′58″E / 56.68694°N 23.69944°E / 56.68694; 23.69944Koordinātas: 56°41′13″N 23°41′58″E / 56.68694°N 23.69944°E / 56.68694; 23.69944
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 155[1] km
Kritums 69,2 m  
Gada notece 0,26 km³ 
Baseina platība 2072[1] km² 
Galvenās pietekas Misa
Iecava Vikikrātuvē

Upes raksturojums

labot šo sadaļu

Iecava sākas pārpurvotā mežā jeb Ellītes purvā Daudzeses pagastā, saplūstot kopā vairākiem avotiem.[3][4] Garums — 155 km, lielākā pieteka ir Misa (labā krasta, 108 km), pārējās pietekas — nelielas. Ģeogrāfiski upe visā garumā tek pa Viduslatvijas zemieni, sākotnēji caur Taurkalnes līdzenumu un Upmales paugurlīdzenumu, pēc tam caur Zemgales un Tīreļu līdzenumiem.[5] Savā tecējumā Iecava galvenokārt tek caur mežainu apvidu.[6]

Upes dabiskā ieteka Lielupē atrodas 4 km lejpus Jelgavas, taču liela daļa ūdeņu notek pa 19. gadsimtā izrakto Velna grāvi un Garozi uz Lielupi augšpus Jelgavas. Lejteci aiz Velna grāvja sauc arī par Veciecavu. Tajā neilgi pirms grīvas Lielupē ietek Misa.

Lielā daļā tecējuma Iecavas gultne ir regulēta, iztaisnojot to, palikušas daudzas attekas.[6] 1930. gados, regulējot upi, daļa no Iecavas vidusteces dolomīta gultnes tika izspridzināta, lai novērstu agrāk biežo Bruknas un Stelpes apkaimes applūdināšanu pavasaros. Pavisam izspridzināja 45 tūkstošus m³ dolomīta, ko vēlāk izmantoja celtniecībai. 1973. gadā regulēja Veciecavu, bet 1976. gadā uzbūvēja dambjus gar Veciecavu un Velna grāvi.[1] Vairāk nekā puse Iecavas noteces sastāv no sniega kušanas ūdeņiem, un tikai 4-5% nāk no gruntsūdeņiem, kas ir ļoti zems rādītājs. Tāpēc Iecavas ūdens daudzums pavasara palos un vasaras mazūdens periodā atšķiras īpaši stipri.[1]

1967. gadā upē kā galvenās zivju sugas tika nosauktas zandarti, līdakas, vimbas, vēdzeles, asari, raudas, plauži.[6] Arī mūsdienās upe ir bagāta ar zivīm, sastopami arī zivjēdāji putni — baltie gārņi un zivju dzenīši,[3] kā arī zivju gārņi un zivjērgļi.

Ievērojamākās apdzīvotās vietas krastos: Iecava, Ozolnieki, Brankas, Mežmuiža.

Labā krasta pietekas

labot šo sadaļu

Kreisā krasta pietekas

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Lielāko upju un to baseinu izvietojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. decembrī. Skatīts: 2009. gada 4. septembrī. Arhivēts 2010. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. «Informācija par objektu: Iecava». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
  3. 3,0 3,1 «Cimperlīgā Iecava: upe sēravotu un tradīciju ielenkumā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-06.
  4. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  5. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  6. 6,0 6,1 6,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  637. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu