Honkonga

Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons
Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons 中華人民共和國香港特別行政區
Karogs	Ģerbonis
	Location of Hong Kong Honkongas atrašanās vieta
Valsts valodas	ķīniešu valoda; angļu valoda
Valdība	Kvaziprezidentāls autonoms reģions
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2010. gada aprēķins
Džini koef. (2007)	43,4
TAI (2011)	0.898 (ļoti augsts)
Valūta	Honkongas dolārs (HKD)
Laika josla	HKT (UTC+8)
Interneta domēns	.hk un .香港
ISO 3166-1 kods	344 / HKG / HK
Tālsarunu kods	+852

Honkonga jeb Sjangana (ķīniešu: 香港, piņjiņs: Xiānggǎng; angļu: Hong Kong), oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās. Ar kopējo platību 1104 km² un 7,3 miljoniem iedzīvotāju, tā ir ceturtā visblīvāk apdzīvotā teritorija. Izvietota rietumos no Pērļu upes (Džudzjanas) deltas un dienvidaustrumos no Ķīnas provinces Guandunas krastiem, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā.

Honkonga ir viens no ievērojamākajiem pasaules finanšu centriem ar augstāko finanšu attīstības indeksa rezultātu un patstāvīgi ierindojas kā viens no konkurētspējīgākajiem un brīvākajiem ekonomikas tirgiem.^[1]^[2] Honkonga ir arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Āzijas—Klusā okeāna valstu ekonomiskās kooperācijas dalībniece.

Vēsture

Pēc Pirmā Opija kara (1839—1842) Britu impērija ieguva kontroli pār Honkongas salu, pēc Pekinas konvencijas parakstīšanas 1860. gadā arī pār Kouluņas pussalu.

1898. gadā pēc bokseru dumpja apspiešanas Lielbritānija sagrāba Lantau salu un Kouluņas pussalas ziemeļdaļu, ko nosauca par "Jaunajām teritorijām". Honkonga kolonijas statusu saglabāja līdz 1997. gadam. Otrā pasaules kara laikā Japāna okupēja Honkongu, bet briti atguva kontroli pār to 1945. gadā.

1997. gadā Ķīna atjaunoja savu suverenitāti pār pussalu un arhipelāgu. Atbilstoši Ķīnas pozīcijai "viena valsts — divas sistēmas", Pekina piešķīrusi Honkongai plašu autonomiju: valdība kontrolē aizsardzību un ārlietas, savukārt Honkongas pašvaldības ziņā ir iekšējā likumdošana, kārtība, nodokļi un finanses, kā arī imigrācijas politika. Šis princips paredzēja, ka Honkonga saglabā savu ekonomisko un politisko autonomiju vismaz līdz 2047. gadam, t.i., 50 gadus pēc suverenitātes nodošanas. Tomēr pēc 1997. gada Honkongas autonomija sāka pakāpeniski samazināties. Pekina arvien vairāk iesaistījās Honkongas iekšējās lietās, kas izraisīja saspīlējumu starp vietējo sabiedrību un centrālo valdību. Tas izpaudās kā pieaugoša opozīcija pret Pekinas ietekmi, protesti un prasības pēc demokrātiskām reformām. Īpaši izteikti tas bija redzams 2014. gadā "Lietussargu revolūcijas" laikā, kad tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, pieprasot pilnvērtīgas vēlēšanas Honkongas vadības izvēlē. Vēlāk, 2019. gadā, sākās masveida protesti pret izdošanas likumprojektu, kas ļautu Honkongas iedzīvotājus izdot tiesāšanai Ķīnā. Šie protesti pārauga plašākā kustībā par demokrātiju un pret Ķīnas valdības pieaugošo ietekmi.

2020. gadā Ķīnas valdība pieņēma "Nacionālās drošības likumu", kas vēl vairāk ierobežoja Honkongas autonomiju, pastiprinot kontroli pār politisko aktivitāti un opozīcijas kustībām.

Iedzīvotāji

Honkongā dzīvo vairāk nekā 7,4 miljoni iedzīvotāju, padarot to par vienu no blīvāk apdzīvotajām teritorijām pasaulē. Lielākā daļa iedzīvotāju ir ķīniešu izcelsmes, īpaši kantonieši.

Ekonomika

Honkonga ir viena no pasaules lielākajām finanšu centriem (vairāk nekā 70 no 100 lielākajām pasaules bankām atrodas Honkongā), un tās ekonomika tradicionāli balstās uz tirgus principiem ar brīvu tirdzniecību, minimāliem nodokļiem un augstu starptautisko savienojamību — ar savu stratēģisko ģeogrāfisko atrašanās vietu Honkonga ir nozīmīgs tirdzniecības centrs starp Ķīnu un pārējo pasauli. Tā ir viena no aizņemtākajām ostām pasaulē.

Tās ekonomika balstās uz pakalpojumu sektoru, kas veido aptuveni 93% no tās iekšzemes kopprodukta (IKP). Tirdzniecība, finanses, nekustamais īpašums un profesionālie pakalpojumi ir galvenās nozares, kas veicina valsts ekonomisko attīstību. Tomēr ekonomikas pieauguma dēļ Honkonga saskaras arī ar ievērojamu ienākumu nevienlīdzību. Dzīves dārdzība ir augsta, īpaši nekustamā īpašuma cenas, kas bieži vien liek iedzīvotājiem dzīvot ļoti mazos dzīvokļos, salīdzinot ar citām pasaules pilsētām.

2019. gadā, ekonomikas izaugsme samazinājās līdz negatīvai vērtībai (-1,2%) politiskās nestabilitātes un protestu dēļ. Pandēmijas laikā, 2020. gadā, IKP samazinājās vēl par 6,1%, bet 2021. gadā notika daļēja atveseļošanās ar 6,4% izaugsmi .

Politiskā situācija

Pēc Honkongas atgriešanās Ķīnas sastāvā 1997. gadā, reģionam tika piešķirta "viena valsts, divas sistēmas" pārvaldības forma, kas nozīmēja, ka Honkongai tika garantēta augsta autonomijas pakāpe un pilsoniskās brīvības, kuras nav pieejamas kontinentālajā Ķīnā. Tomēr pēdējos gados pieaug bažas par šīs autonomijas un tiesību eroziju, jo Ķīnas valdība palielina savu ietekmi pār reģiona iekšpolitiku.

Pēc 2019. gada plašajiem protestiem pret izdošanas likumu un demokrātijas ierobežošanas mēģinājumiem, Honkongas iedzīvotāji piedzīvojuši vairākas pārmaiņas politiskajā sistēmā. Nacionālās drošības likums, kuru Pekina ieviesa 2020. gadā, ir ievērojami ierobežojis politiskās brīvības: likums ļauj valdībai veikt represīvas darbības pret tiem, kuri tiek uzskatīti par draudiem valsts drošībai. Tas paredz bargus sodus par darbībām, kuras tiek kvalificētas kā separātisms, valsts varas gāšana, terorisms un sadarbība ar ārvalstīm. Līdz ar likuma pieņemšanu daudzi protestu aktīvisti tika arestēti, mediju organizācijas tika aizvērtas vai stingri cenzētas, vēlēšanu sistēma tika mainīta, lai Pekinai lojālie politiķi ieņemtu vadošās pozīcijas. Daudzi Honkongas iedzīvotāji, īpaši tie, kas iesaistījās protestos vai atbalstīja demokrātijas kustību, izvēlējās emigrēt uz ārvalstīm.