Hindi (devanāgarī: हिन्दी vai हिंदी, SSTA: hindī, IPA: [hɪnd̪iː] ) ir ziemeļu un centrālajā Indijā runātas valodas (vai dialektu saimes) nosaukums (tā sauktā "Hindi josla").[1]

Hindi
हिन्दी, हिंदी
Valodu lieto: Indija, Fidži (Fidži hindi), Maurīcija (urdu), Nepāla (bhodžapurī), Surinama (bhodžapurī), Trinidāda un Tobāgo (bhodžapurī), Gajāna
Pratēju skaits: Dzimtā valoda: ~500—680 milj. (2008)
Otrā valoda: 120—225 milj. (1999) 
Reitings: 2
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Indoirāņu
  Indoāriešu
   Hindi 
Rakstība: Devanāgarī, urdu alfabēts, kaithī, latīņu alfabēts un vairākas reģionālās rakstības 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Indija Indija (standarta hindi, urdu, maithilī)
Karogs: Fidži Fidži (Fidži hindi)
Karogs: Maurīcija Maurīcija
Regulators: Centrālais hindi direktorāts]] (Indijā),
Valsts valodas pārvalde (Pakistānā)
Valodas kodi
ISO 639-1: hi
ISO 639-2: hin
ISO 639-3: hin
Indic script
Indic script
Šajā rakstā var būt pielietotas Indijas rakstības. Bez attiecīga programmnodrošinājuma iespējama nekorekta teksta attēlošanās.

Hindi dialektusdzimto valodu prot 41% Indijas iedzīvotāju. Hindi ir viena no divām federālā līmeņa valsts valodām[2][3] (otra ir angļu valoda), kā arī viena no Indijas 22 valsts valodām.[4]

Standarta hindi ir sanskritizēta kharībolī dialekta forma. Urdu ir persiskota ši paša dialekta forma. Neskatoties uz to, abu šo valodu lietotāji labi spēj sazināties savā starpā.

  1. Shapiro, Michael C. (2003), "Hindi", in Cardona, George; Jain, Dhanesh, The Indo-Aryan Languages, Routledge, pp. 251, ISBN 978-0-415-77294-5
  2. The Union: Official Languages
  3. «PDF from india.gov.in containing Articles 343 which states so». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. februārī. Skatīts: 2008. gada 4. augustā.
  4. Constitution of India, Part XVII, Article 343.