Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām. Himalaju brūno lāci var sastapt Tjanšana, Pamira,[1] Himalaju kalnos un Pakistānas ziemeļu daļā.[2] Pastāv uzskats, ka Himalaju brūnais lācis ir izraisījis mītiskās leģendas par sniega cilvēku.[3]

Himalaju brūnais lācis
Ursus arctos isabellinus (Horsfield, 1826)
Himalaju brūnais lācis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaLāču dzimta (Ursidae)
ĢintsLāči (Ursus)
SugaBrūnais lācis (Ursus arctos)
PasugaHimalaju brūnais lācis (Ursus arctos isabellinus)
Himalaju brūnais lācis Vikikrātuvē

Izskats labot šo sadaļu

 
Himalaju brūnais lācis ir lielākais plēsējs, kas dzīvo Himalaju kalnu reģionā

Himalaju brūnajam lācim tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa garums ir apmēram 1,5—2,2 m, mātītēm 1,4—1,8 m. Tie ir lielākie dzīvnieki, kas apdzīvo attiecīgās kalnu teritorijas. Lielākie sver apmēram 160 kg.[2] Uz skausta tiem ir izteikta muskuļu kumpa, to profils ir nedaudz ieliekts un priekškājām ir gari nagi. Nagi ir gaiši pelēki, dažreiz pat balti, to garums 8—10 cm.

Kažoka krāsa šiem lāčiem parasti ir gaišāka kā citiem brūnajiem lāčiem, tā ir smilšu brūna vai koši sarkanbrūna, tādēļ tos mēdz saukt arī par sarkanajiem lāčiem. Jauni lāči ir gaišāki par pieaugušajiem lačiem, mazuļiem reizēm ir balta apkakle. Pieaugušie tēviņi ir vistumšākie, bet ar laiku matojuma gali paliek balti, līdz ar to kažoks iegūst grizlilāča kažoka izskatu.[1] Ziemas laikā Himalaju brūnajiem lāčiem uzaug biezs dubults kažoks, un tā akotspalva ir apmēram 175 mm gara.[4]

Ieradumi labot šo sadaļu

Himalaju brūnais lācis galvenokārt ir veģetārietis. Tas ēd dažādus augus, augļus, ogas, sēklas, saknes un gumus. Bet pie izdevības tas nomedī dažādus grauzējus: žurkas, peles, vāveres un murkšķus; ežus un zivis. Retu reizi lāči uzbrūk mājlopiem: liellopiem un aitām.[2]

Himalaju brūnais lācis guļ ziemas miegu apmēram 5—7 mēnešus; no novembra līdz aprīlim. Miega laikā lāča ķermeņa temperatūra ir pazemināta, un sirds puksti ir retāki. Kā visi lāči arī Himalaju brūnais lācis ir vientuļnieks, un tikai mātes ar bērniem dzīvo ģimenēs. Riesta laikā no maija līdz jūnijam tēviņš ar mātīti pavada kopā apmēram 2 nedēļas. Mātīte pārojas tikai katru trešo vai ceturto gadu, šo intervālu iespaido arī augsto kalnu retinātais gaiss.[2] Parasti piedzimst 2 mazuļi, lai gan var piedzimt arī trīs.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Himalayan Brown Bear | Big Game Hunting Records - Safari Club International Online Record Book». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. novembrī. Skatīts: 2009. gada 2. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Wildlife of Pakistan: Wildlife Features: The Giant Bears of Deosai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 2. augustā.
  3. BBC NEWS | South Asia | Yeti's 'non-existence' hard to bear
  4. «Himalayan Brown Bear in India». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. martā. Skatīts: 2009. gada 2. augustā.

Ārējās saites labot šo sadaļu