Parastās vāveres
Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).
| Parastās vāveres Sciurus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Raibā vāvere (Sciurus variegatoides) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Vāverveidīgie (Sciuromorpha) |
| Dzimta | Vāveres (Sciuridae) |
| Apakšdzimta | Parastās koku vāveres (Sciurinae) |
| Cilts | Koku vāveres (Sciurini) |
| Ģints | Parastās vāveres (Sciurus) |
 Parastās vāveres Vikikrātuvē | |
Parasto vāveru ģintī ir 30 sugas, kas iedalītas 7 apakšģintīs.[1] Parastās vāveres dzīvo Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijas mērenajā joslā un Dienvidamerikā. Latvijā dzīvo viena parasto vāveru ģints suga — parastā vāvere jeb Eirāzijas rudā vāvere (Sciurus vulgaris).
Zinātniskā nosaukuma Sciurus ir cēlies no diviem grieķu valodas vārdiem; "skia" nozīmē "ēna", un "oura" nozīmē "aste", kopā veidojot jēdzienu, ka vāvere ir dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā.[2]
Izskats un ieradumi
labot šo sadaļuTām visām ir raksturīga kupla, gara aste, biezs un mīksts kažoks. Kažoka krāsa var būt ļoti dažāda, bet tie galvenokārt ir dažādi rudie, brūnie un pelēkie toņi, viena no košākajām vāverēm ir raibā vāvere (Sciurus variegatoides), kuras kažoks ir rudi sarkans, kas jaukts ar koši melnu apspalvojumu.
Parastās vāveres pamatā ir veģetārietes. Tās ēd dažādus augus, riekstus, sēklas, augļus, ziedus, pumpurus, sēnes, saknes, lapas, ogas,[3] bet vāveres ēd arī putnu olas, mazos putnēnus un reizēm nomedī to vecākus,[4] kā arī tās neatsakās no kukaiņiem. Vāveres no ziemeļu rajoniem var medīt pat citas vāveres, peles, trušus, bet šādi ieradumi nav novēroti tropos dzīvojošām vāverēm.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Parasto vāveru ģints (Sciurus)
- apakšģints: Guerlinguetus
- Andu vāvere (Sciurus pucheranii)
- Atlantijas meža vāvere (Sciurus ingrami)
- Bolīvijas vāvere (Sciurus ignitus)
- Brazīlijas vāvere (Sciurus aestuans)
- Dienvidjungas rudā vāvere (Sciurus argentinius)
- Dzeltenkakla vāvere (Sciurus gilvigularis)
- Gajanas vāvere (Sciurus stramineus)
- Ričmonda vāvere (Sciurus richmondi)
- Sanborna vāvere (Sciurus sanborni)
- Sarkanastes vāvere (Sciurus granatensis)
- apakšģints: Hadrosciurus
- Juninas rudā vāvere (Sciurus pyrrhinus)
- Liesmojošā vāvere (Sciurus flammifer)
- apakšģints: Hesperosciurus
- Rietumu pelēkā vāvere (Sciurus griseus)
- apakšģints: Otosciurus
- Aberta vāvere (Sciurus aberti)
- apakšģints: Sciurus
- Allena vāvere (Sciurus alleni)
- Arizonas pelēkā vāvere (Sciurus arizonensis)
- Depes vāvere (Sciurus deppei)
- Japānas vāvere (Sciurus lis)
- Jukatānas vāvere (Sciurus yucatanensis)
- Kollijvāvere (Sciurus colliaei)
- Lapsuvāvere (Sciurus niger)
- Meksikas lapsuvāvere (Sciurus nayaritensis)
- Meksikas pelēkā vāvere (Sciurus aureogaster)
- Parastā vāvere (Sciurus vulgaris)
- Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis)
- Petersa vāvere (Sciurus oculatus)
- Raibā vāvere (Sciurus variegatoides)
- apakšģints: Tenes
- Irānas vāvere (Sciurus anomalus)
- apakšģints: Urosciurus
- Dienvidamazones rudā vāvere (Sciurus spadiceus)
- Ziemeļamazones rudā vāvere (Sciurus igniventris)
- apakšģints: Guerlinguetus
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Thorington, R. W. and R. S. Hoffmann. 2005. Family Sciuridae. Pp 754-818 in Mammal Species of the World A Taxonomic and Geographic Reference. Johns Hopkins University Press, Baltimore.
- ↑ «Hinterland Who's Who - Eastern Grey Squirrel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. februārī. Skatīts: 2009. gada 25. aprīlī.
- ↑ «The Tree Squirrel - Paraxerus cepapi of Southern Africa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. maijā. Skatīts: 2009. gada 24. aprīlī.
- ↑ «Squirrels : The Humane Society of the United States». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. decembrī. Skatīts: 2009. gada 1. janvārī.
- ↑ Sciurus (rodent) - Britannica Online Encyclopedia