Hidrosfēra

Hidrosfēra (no grieķu: ὑδρο- (hydro-) — ‘ūdens’ un σφαῖρα (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens. Ūdens klāj aptuveni 75% no Zemes virsmas. Tā kopējā masa ir aptuveni 1,4×10¹⁸ tonnas, kas ir 0,023% no visas Zemes masas. Hidrosfēra nav krasi norobežota ne no litosfēras, ne no atmosfēras. Ūdens, kas atrodas atmosfērā (aptuveni 2×10¹³ tonnas), zemes iežos, ledājos, kā arī dzīvo organismu sastāvā, arī pieder hidrosfērai. Taču litosfērā un zemes mantijā cieši (ķīmiski) saistītais ūdens hidrosfērā neietilpst.

Ūdens cikls

Ūdens ciklā notiek nepārtraukta ūdens aprite. Saules izstarotā enerģija izraisa ūdens iztvaikošanu, tas nonāk atmosfērā un tad kā nokrišņi nokrīt atpakaļ uz Zemes virsmas. Ūdens iesūcas augsnē, aiztek tālāk un atkal iztvaiko, atkārtojot ciklu no sākta gala.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hidrosfēra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Zemes "sfēras"
Magnetosfēra	Plazmasfēra
Atmosfēra	Troposfēra	Stratosfēra	Ozonosfēra	Mezosfēra	Termosfēra	Jonosfēra	Eksosfēra
Biosfēra	Noosfēra		Ideosfēra		Infosfēra		Kibertelpa
Hidrosfēra	Kriosfēra
Ģeosfēra	Zemes garoza		Mantija		Zemes kodols
	Pedosfēra	Litosfēra	Astenosfēra	Mantijas mezosfēra	Ārējais Zemes kodols	Iekšējais Zemes kodols