Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis. Dzelzs un niķelis ar šādu blīvumu var veidoties tikai ļoti liela spiediena ietekmē.[1] Temperatūra iekšējā kodolā var sasniegt 5430 °C, kas līdzinās temperatūrai uz Saules.

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža

Zemes kodols iedalīts:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Strautnieks, I. 2005. Zemes iekšējā uzbūve: lekcija. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, Latvijas Universitāte

Ārējās saites labot šo sadaļu

Zemes "sfēras"
Magnetosfēra Plazmasfēra
Atmosfēra Troposfēra Stratosfēra Ozonosfēra Mezosfēra Termosfēra Jonosfēra Eksosfēra
Biosfēra Noosfēra Ideosfēra Infosfēra Kibertelpa
Hidrosfēra Kriosfēra
Ģeosfēra Zemes garoza Mantija Zemes kodols
Pedosfēra Litosfēra Astenosfēra Mantijas mezosfēra Ārējais Zemes kodols Iekšējais Zemes kodols