Jaunkrievija

Jaunkrievija (ukraiņu: Новоросія, krievu: Новоро́ссия) ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja Jaunkrievijas guberņa (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802—1822), vēlāk par Jaunkrievijas–Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822—1873).

Vēsture labot šo sadaļu

13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas Zelta Ordai, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva Lietuvas dižkunigaitija.

Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par kazakiem un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par Aizkrāces (Zaporižjas) Seču.

Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās (1649−1657) un Andrusovas pamiera noslēgšanas Zaporižjas Seča nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts (labais krasts) un Krievijas caristes (kreisais krasts) kontrolē. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču.

No 1764. gada Dņepras labā krasta daļa iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sakotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā Poltavas apgabala Kremenčugas pilsētā Dņepras kreisajā krastā.

Ķeizariene Katrīna II par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu Grigoriju Potjomkinu, kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas. 1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām".

Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija Jekaterinoslavā, kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797—1802). Ķeizars Aleksandrs I 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās, kas atradās Jaunkrievijas ģenerālgubernatora pakļautībā.

Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), Nikolajevā (1803—1805) un Odesā (1805—1873).

1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja Besarābiju un nodēvēja par Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru (krievu: Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство), kas pastāvēja līdz 1873. gadam.

Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars Nikolajs I izdeva manifestu par ebreju lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no Kurzemes guberņas uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja "Siltās zemes kustību" Vidzemē un 1841. gada Kartupeļu dumpi Jaunbebru muižā.^[1]

Pēc Oktobra revolūcijas Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis Pavlo Skoropadskis 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas Novembra revolūcijas vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma Ukrainas Tautas Republikas valdība jeb "direktorija" ar Simonu Petļuru priekšgalā. Pilsoņu kara laikā Jekaterinoslavas guberņas teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi labot šo sadaļu

Pamatraksts: Jaunkrievija (konfederācija)

Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija

Donbasa kara sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doneckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."^[2]

17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā minēja Jaunkrieviju kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu Krievijas Impērijas sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības:

Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai 20. gados nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.
— Vladimirs Putins^[3]

28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.^[4] 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā lūdza Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņojuši, ka paredzētais referendums tomēr notiks.^[5]

2014. gada 24. maijā Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas pārstāvji vienojās, ka dibinās Jaunkrieviju. 2022. gadā Krievijas Federācijas prezidents Putins atzina Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas neatkarību no Ukrainas.