Tumšie gadsimti

Tumšie gadsimti, Homēra aprakstīto notikumu laiks ir periods senās Grieķijas vēsturē no 11. līdz 9. gadsimtam pr.Kr. (reizēm tiek pagarināts līdz 8. gadsimta pr.Kr. vidum), kas sākās pēc doriešu iebrukuma un Mikēnu civilizācijas norietu un beidzās ar grieķu pilsētu uzplaukuma sākumu, kas tiek dēvēts par arhaisko periodu.

Ģeometriskā stila vāzes rotājums.

Par šo periodu ir maz ziņu. Tas tiek raksturots ar kultūras pagrimumu un rakstības zudumu. Notiek Mikēnu civilizācijas galīgs sabrukums un ģints kopienas atdzimšana un dominance. Tajā pat laikā tumšos gadsimtus raksturo zināms tehnoloģisks progress, īpaši dzelzs kausēšanas un apstrādes apgūšanas jomā, bet sociālo attiecību attīstība noveda pie sabiedrības transformēšanās agrīnā šķiru iekārtā, veidojot unikālas pirmspolisu sabiedriskās struktūras, liekot pamatu nākamajam progresam. Tumšo gadsimtu pēdējā periodā ap 900-700. gadiem pr.Kr. grieķu mākslā izplatās ģeometriskais stils.

Tumšo gadsimtu periodu sauc arī par "Homērisko" tādēļ, ka leģendārā dzejnieka Homēra darbi "Iliāda" un "Odiseja" ir galvenie rakstu avoti par šo periodu.

Tumšie gadsimti klasisko grieķu skatījumā

Senie klasiskā perioda grieķi šo laiku arī uzskatīja par sava veida pārejas laiku. Saskaņā ar Parosas hronoloģisko tabulu, tieši tajā laikā notika daudzi mītos aprakstītie notikumi. Piemēram, Tēzejs nokāva Mīnotauru un dibināja Istmijas spēles 1260. gadā. pr.Kr., bet Orests nosita savu māti 1202. gadā pr.Kr. Šī tabula attiecina Homēra daiļrades uzplaukumu uz 930. gadiem pr.Kr.