Saulenītes

Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli. Saulenītes ir lodveida vienšūņi, kam uz visām pusēm, līdzīgi stariem, atiet pseidopodijas. Tām ir pastāvīga adatveida forma, jo tām centrā ir blīvs skeleta pavediens no radiāli izvietotām krama nūjiņām. Dažkārt vairākas saulenītes ar pseidopodijām saplūst, veidojot nepastāvīgas kolonijas. Actinophrys sol kolonijas diezgan bieži sastāv no 10—20 īpatņiem.

Actinophrys saulenīšu kolonija.

Protoplazmā ir izšķirama blīvāka, sīkgraudaina endoplazma ar kodoliem un vakuolizēta ektoplazma, kurā atrodas pulsējošās vakuolas. Saulenītes barojas ar sīkiem organismiem, ko satver ar pseidopodijām. Tās satver ne tikai nelielas aļģes, vienšūņus u.t.t., bet ķer pat sīkus daudzšūņus — virpotājus, mazus vēzīšus.

Vairošanās

Saulenītes vairojas parasti bezdzimumiski, pārdaloties uz pusēm vai, retāk, — pumpurojoties. Mūsu saldūdeņos plaši izplatītajām ģintīm Actinosphaerium un Actinophrys ir aprakstīta arī dzimumvairošanās. Actinophrys sol dzimumiski vairojas šādi. Saulenīte dalās, pārklājas ar recekļainu apvalku, un meitu šūnu kodolos notiek divas nogatavošanās dalīšanās. Pēc tam divas meitu šūnas no jauna saplūst un veido zigotu, kas pēc miera perioda attīstās par pieaugušu saulenīti. Šāda veida dzimumprocesu, kurā viens īpatnis dalās uz pusēm, bet abas meitu šūnas no jauna saplūst un veido zigotu, sauc par pedogamiju.

Ekoloģija

Saulenītes dzīvo galvenokārt saldūdeņos. Lielākā daļa brīvi peld ūdenī, bet ir arī sēdošas formas, kas ar īpašu kātu piestiprinās pie substrāta. Saulenītes visbiežāk sastop tīrā, ar skābekli bagātā ūdenī, tomēr dažas no tām (Actinosphaerium un Actinophrys) ir sastopamas arī netīros purvu ūdeņos. Liela daudzumā saulenītes var atrast kūdras purvos. Latvijas teritorijā saulenītes ir maz pētītas. Pašlaik pie mums ir zināmas 5 saulenīšu sugas. 3 sugas (Actinophrys sol, Raphidiophrys pallila, un Acanthocyrstis turfacea) ir atrastas Daugavas planktonā. Pirmās divas sugas bieži ir atrastas sfagnu sūnās Rīgas un Jūrmalas apkaimē. Kā Latvijas faunas elementi, nenorādot atradņu vietas, tiek nosaukti Actinosphaerium eichhorni un Vampyrella spirogyrae. Pēdējo gan daži autori pieskaita pie kailamēbām. Savukārt Igaunijā ir konstatētas 14 saulenīšu sugas.