Daudzšūnu dzīvnieki
Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus. Daudzšūnu dzīvnieku apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa dzīvnieku tipu (36 tipi).[1] Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai parazoji (Parazoa), kas ietver 2 tipus - plakozojus (Placozoa) un sūkļus (Porifera).
Daudzšūnu dzīvnieki Eumetazoa (Butschli, 1910) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Apakšvalsts | Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) |
Iedalījums | |
| |
Daudzšūnu dzīvnieki Vikikrātuvē |
Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta gastrulācija, mute un zarnu trakts, barība tiek pārstrādāta zarnu traktā, primāri ir muskulatūra un nervu sistēma. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī fagocitozes un pinocitozes ceļā.
Sistemātika
labot šo sadaļu- apakšvalsts Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa)
- nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)[2]
- tips Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha)
- apakšnodalījums Otrmutnieki (Deuterostomia)
- tips Adatādaiņi (Echinodermata)
- tips Hordaiņi (Chordata)
- tips Pushordaiņi (Hemichordata)
- tips †Vetulikolijas (Vetulicolia)
- apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
- virstips Kutikulārie (Ecdysozoa)
- virstips Plakantārpveidīgie (Platyzoa)
- tips Ciklioforas (Cycliophora)
- tips Gnatostomulīdi (Gnathostomulida)
- tips Kāšgalvjtārpi (Acanthocephala)
- tips Plakantārpi (Platyhelminthes)
- tips Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa)
- tips Vēderskropstaiņi (Gastrotricha)
- tips Virpotāji (Rotifera)
- virstips Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
- tips Diciemīdas (Rhombozoa)
- tips Ehiūri (Echiura)
- tips Entoprokti (Entoprocta)
- tips Foronīdi (Phoronida)
- tips Gliemji (Mollusca)
- tips †Hiolīti (Hyolitha)
- tips Nemertīntārpi (Nemertea)
- tips Ortonektīdi (Orthonectida)
- tips Pleckāji (Brachiopoda)
- tips Posmtārpi (Annelida)
- tips Saržokļaiņi (Chaetognatha)
- tips Sipunkuli (Sipuncula)
- tips Sūneņi (Bryozoa)
- nodalījums Staraiņi (Radiata)
- tips Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria)
- tips Ktenofori (Ctenophora)