Endoplazma
Endoplazma jeb plazmodijs ir daudzu vienšūņu organismu citoplazmas centrālā jeb iekšējā daļa. Citoplazmas ārējo daļu veido ektoplazma, un tās savā starpā atšķiras ar konsistenci. Abiem plazmas veidiem nav principiālu atšķirību, tie atšķiras tikai ar organoīdu sadalījumu citoplazmas iekšpusē. Endoplazmā ir visi centrālie organoīdi, piemēram, šūnas kodols, mitohondriji, endoplazmatiskais tīkls, gremošanas vakuolas u.c. šūnas komponentes. Atšķirībā no viskozās ektoplazmas, endoplazmai ir šķidrāka konsistence.[1] Tā ir arī graudaināka par ektodermu.
Endoplazma un ektoplazma nav krasi nošķirtas šūnas daļas, bet tās var pāriet no vienas otrā. Pseidopodijas veidošanās un pieaugšanas rajonā, uz kurieni tiecas šķidrā endoplazma, tās perifēriskās daļas želatinizējas, kļūst viskozas, pārtapdamas par ektoplazmu. Turpretī ķermeņa otrajā pusē notiek pretējs process — ektoplazmas sašķidrināšanās un daļēja pāriešana endoplazmā. Šī parādība, atgriezeniskā pāreja no endoplazmas ektoplazmā un atpakaļ, ir pseidopodiju veidošanās pamatā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ A. Konstantinovs "Vispārīgā citoloģija" — "Zvaigzne", Rīga, 1969. 45. lpp.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |