Hanss Georgs Gādamers (vācu: Hans-Georg Gadamer, dzimis 1900. gada 11. februārī, miris 2002. gada 13. martā) bija vācu filozofs. Martīna Heidegera skolnieks. Pazīstamākais darbs — 1960. gadā publicētais "Patiesība un metode" (Wahrheit und Methode). Filozofiskās hermeneitikas vadošais pārstāvis.

Hanss Georgs Gādamers
Hans-Georg Gadamer
Hanss Georgs Gādamers 2000. gadā
Hanss Georgs Gādamers 2000. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 11. februārī
Marburga, Vācijas impērija,
(tagad Hesene, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 2002. gada 13. martā (102 gadi)
Heidelberga, Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija kontinentālā filozofija, hermeneitika
Galvenās intereses metafizika, epistemoloģija, valoda, ontoloģija, estētika
Alma mater Marburgas Universitāte, Freiburgas Universitāte
Skolotājs Pauls Nātorps, Nikolajs Hartmanis, Martīns Heidegers
Skolnieks Džanni Vatimo
Ietekmējies no Aishils, Platons, Aristotelis, Imanuels Kants, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Sērens Kirkegors, Frīdrihs Helderlins, Frīdrihs Šleiermahers, Vilhelms fon Humbolts, Vilhelms Diltejs, Edmunds Huserls, Martīns Heidegers, Rūdolfs Bultmanis, Karls Jasperss
Ietekmējis Ričards Rortijs, Džanni Vatimo, Pols Rikērs, Jirgens Hābermāss
Nozīmīgi darbi "Patiesība un metode" (Wahrheit und Methode, 1960)
Valoda vācu valoda

Dzimis universitātes pilsētā Marburgā, ķīmiķa ģimenē. Uzauga Breslavā, vēlāk atgriezās Marburgā, kur studēja pie neokantisma filozofiem Paula Nātorpa un Nikolaja Hartmaņa. 1922. gadā aizstāvēja disertāciju. Tūlīt pēc tam Gādamers devās uz Freiburgu, kur studēja pie Martīna Heidegera, mācoties vienlaicīgi ar Leo Štrausu, Kārli Levitu un Hannu Ārenti. Kad Heidegers pārcēlās uz Marburgu, Gādamers viņam sekoja. Nacistu varas gados, atšķirībā no Heidegera, Gadamers bija pretnacistiski noskaņots. 1949. gadā ieņēma Karla Jaspersa vietu Heidelbergas Universitātē, ko saglabāja līdz mūža beigām.

Gādamera darbi latviešu valodā labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu