Gustavs Sule (igauņu: Gustav Sule; 1910. gada 10. septembris — 1942. gada 3. aprīlis)[1] bija Igaunijas vieglatlēts, šķēpa metējs. Viņš izcīnīja bronzas medaļu 1934. gada Eiropas čempionātā, piedalījās 1936. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs un kādu brīdi bija pasaulē otrā tālākā metiena autors.

Gustavs Sule
Gustav Sule
Personas dati
Dzimis 1910. gada 10. septembrī
Miris 1942. gada 3. aprīlī (31 gada vecumā)
Pārstāvētā valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana (vecā tipa šķēps) 75,935 m (1938)

Sule dzimis Tartu 1910. gada 10. septembrī.[1][2] 1928. gadā viņš uzstādīja Igaunijas vidusskolas rekordus ne tikai šķēpa mešanā, bet arī tāllēkšanā un kārtslēkšanā.[1] Pirms Sules Igaunijas rekords šķēpa mešanā piederēja Aleksandram Klumbergam, tas bija uzstādīts 1921. gadā (63,32 m). Sākot ar 1930. gadu, Sule rekordu pārspēja sešas reizes oficiāli un divreiz — neoficiāli.[1][3] 1931. gadā viņš šķēpu aizmeta 69,54 m tālumā, kas tobrīd deva otro rezultātu pasaulē pēc bijušā pasaules rekordista Eino Pentilas.[4][5]

1932. gadā Sule joprojām bija viens no pasaulē labākajiem, uzlabojot Igaunijas rekordu līdz 69,62 m.[3][4][5] Viņš būtu medaļas kandidāts 1932. gada Losandželosas Olimpiskajās spēlēs,[4][5] bet Igaunijas Olimpiskā komiteja nespēja atrast līdzekļus Sules un citu Igaunijas atlētu, kā Arnolda Vīdinga, ceļa izdevumiem, tāpēc viņš palika mājās.[4][5][6] 1933. gadā Sulem neizdevās uzlabot Igaunijas rekordu, bet labākais tā gada metiens 69,30 tālumā joprojām deva ceturto tā gada rezultātu pasaulē.[5] 1933. gada Starptautiskajās Universitāšu spēlēs Turīnā viņš ieguva sudraba medaļu, zaudējot ungāram Jozefam Varsegi, bet pārspējot Vācijas pārstāvi Gotfrīdu Veinmanu, kas Olimpiskajās spēlēs bija ceturtais.[7]

1934. gadā Sule pārspēja 70 m barjeru, uzlabojot Igaunijas rekordu līdz 71,48 m un atkal esot otrais gada vērtējumā.[3][5] Pirmajā Eiropas čempionātā tovasar, kas arī notika Turīnā, viņš aizmeta 69,31 m un ierindojās trešajā vietā pēc labākajiem diviem no 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Somijas Mati Jervinena un Mati Sipalas.[4][8] Šajā gadā viņš Tallinas sporta preses kluba vērtējumā tika atzīts par gada sportistu.[1]

Nākamos divus gadus Sulem neizdevās atgūt iepriekšējo formu, 1935. gada rangā esot tikai sešpadsmitais, bet 1936. gadā — vienpadsmitais,[9] lai arī 1935. gada Starptautiskajās Universitāšu spēlēs viņš tika pie bronzas medaļas.[7] Viņš piedalījās 1936. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Berlīnē, bet sasniedza tikai 63,26 m, ierindojās 11. vietā.[2] 1937. gadā viņš atkal divreiz pārspēja Igaunijas rekordu, aizmetot 72,72 m augustā un 73,31 m oktobrī,[3] gada rangā ierindojoties ceturtajā vietā.[5]

Sule uzstādīja savu labāko rezultātu Tallinā 1938. gada 20. jūnijā,[3][10] aizmetot 75,935 m.[5][10][11] Tobrīd tas deva otro visu laiku labāko rezultātu pēc pasaules rekordista Jervinena.[5] Vēlāk tajā pašā gadā Irjo Nikanens viņu nobīdīja uz trešo vietu, uzstādot jaunu pasaules rekordu,[10] bet Sule palika labāko pieciniekā līdz pat 1953. gadam.[12] Eiropas čempionātā 1938. gada septembrī viņš aizmeta 70,50 m[9] un palika ceturtais pēc Jervinena, Nikanena un Varsegi,[7] pārspējot savu tautieti Frīdrihu Isaku par vienu vietu.[5]

No 1928. līdz 1940. gadam Sule deviņas reizes kļuva par Igaunijas čempionu šķēpa mešanā un vienreiz tāllēkšanā, guva mazākus panākumus kārtslēkšanā, lodes grūšanā, vesera mešanā un desmitcīņā.[1]

Sule nomira no pneimonijas 1942. gada 3. aprīlī izsūtījumā.[1] Kopš 20. gadsimta 50. gadiem Igaunijā notiek Gustava Sules memoriālās sacensības.

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Sule, Gustav». Eesti spordi biograafiline leksikon (Estonian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.
  2. 2,0 2,1 «Gustav Sule Bio, Stats and Results». Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis. Arhivēts 2013. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Meeste odavise (vana oda)» (Estonian). Kergejoustik.ee. 2006. gada 3. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Jukola, Martti. Huippu-urheilun historia (Finnish). Werner Söderström Osakeyhtiö, 1935.
  5. 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 «ESL: Heitealad eestlaste pärusmaa» (Estonian). Kergejoustik.ee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.
  6. «Eesti sportlased olümpiamängudel» (Estonian). Estonian Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. septembrī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis. Arhivēts 2012. gada 23. maijā, Wayback Machine vietnē.
  7. 7,0 7,1 7,2 «World Student Games (Pre-Universiade)». Athletics Weekly. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.
  8. «European Championships (Men)». Athletics Weekly. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.
  9. 9,0 9,1 «Gustav Sule». Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.
  10. 10,0 10,1 10,2 «All-Time List As At 31 December 1945» (pdf). Association of Track and Field Statisticians. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.
  11. Nomērīts ar puscentimetra precizitāti. Reizēm norāda pilno centimetros kā 75,93 m.
  12. «Track and Field Statistics». Skatīts: 2014. gada 20. aprīlis.

Ārējās saites

labot šo sadaļu