Kārtslēkšana
Kārtslēkšana ir vieglatlētikas lēkšanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas augstāk jāpārlec pāri latiņai ar kārti, kas mūsdienās tiek izgatavota no oglekļa saturoša materiāla vai stikla šķiedras. Kārtslēkšana ir viena no vīriešu desmitcīņas disciplīnām.
Pirmie kārtslēkšanas sacensības rīkoja senie grieķi, kā arī krētieši un ķelti. Kārtslēkšana ir iekļauta Olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā. Vīrieši Olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1896. gada, sievietes — kopš 2000. gada.
Pasaules rekords kārtslēkšanā vīriešiem ir 6,18 m un pieder Armandam Duplantisam no Zviedrijas, uzstādīts 2020. gada 15. februārī. Pasaules rekords kārtslēkšanā sievietēm ir 5,06 m un pieder Jeļenai Isinbajevai no Krievijas, uzstādīts 2009. gada 28. augustā.
Latvijas rekords kārtslēkšanā vīriešiem ir 5,80 m un to 1987. gada 17. jūlijā Brjanskā uzstādīja Aleksandrs Obižajevs. Latvijas rekords kārtslēkšanā sievietēm ir 4,03 m un tas pieder Alisei Dimantei, uzstādīts Gēteborgā 2007. gada 1. jūlijā.
Ārējās saitesLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārtslēkšana |
- Statistika (angliski)
- Kārtslēkšanas vēsture (angliski)
- Pasaules rekordi (angliski)
- IAAF sacensību noteikumi (angliski)
 | Šis ar vieglatlētiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |