Gunārs Freimanis
Gunārs Freimanis (dzimis 1927. gada 3. oktobrī, miris 1993. gada 27. decembrī) bija Carnikavā dzīvojošs latviešu dzejnieks, publicists un represiju upuris. PEN kluba Rietumvācijas centra goda biedrs no 1985. gada. Latviešu preses biedrības Kanādas kopas goda biedrs no 1989. gada.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Vaiņodē 1927. gadā saimnieka ģimenē. 1942. gadā absolvēja Rīgas pilsētas 33. pamatskolu un sāka mācīties Rīgas Valsts tehnikuma Elektrotehnikas nodaļā.
1946. gadā Valsts drošības komiteja Freimani apcietināja par pretpadomju propagandu, viņš tika notiesāts uz desmit gadiem ieslodzījumā “Sevvostlaga” nometnē Tālajos Austrumos. Atbrīvots 1959. gadā, uzsāka darbu Latvenergo. No 1963. gada dzīvoja Līņu ielā 17, Carnikavā,[1] dārzkopības sabiedrībā "Gauja" Ādažu ciema padomes teritorijā netālu no dzejnieka Ojāra Vācieša dzīvesvietas. Pēc atgriešanās Freimanis sāka rakstīt dzejoļus, daži no tiem 1964. gadā tika publicēti žurnālā "Karogs". Apstākļu sakritības dēļ žurnāla numurs ar Freimaņa dzejoļiem iznāca īsi pēc viņa otrā aresta.
Par pretpadomju dzejoļu sacerēšanu 1964. gada 27. martā Valsts drošības komiteja Freimani vēlreiz apcietināja, viņu notiesāja uz pieciem gadiem Mordvijas soda nometnēs. 1969. gadā atbrīvots, turpināja darbu Latvenergo. 1976. gada 8. oktobrī viņam tika izteikts oficiāls brīdinājums par darbību nepieļaujamību, kas ir pretrunā ar PSRS valsts drošības interesēm. 1983. gadā par pretpadomju darbību, dzejas un prozas sacerējumiem Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja Freimani apcietināja trešo reizi. Tiesāts kopā ar Gunāru Astru. Atšķirībā no citām 1983. gada politiskajām prāvām, Freimaņa nodarījums kvalificēts pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 65. panta otrās daļas, kurā bija paredzēts smagāks sods. Trešoreiz Freimani notiesāja uz četriem gadiem nometnēs un diviem nometinājumā, bijis ieslodzījumā Permas apgabalā. 1987. gada februārī atbrīvots. Miris 1993. gadā Rīgā.
Piemiņa labot šo sadaļu
2020. gada 1. oktobrī izdevniecība "Mansards" izdeva grāmatu par Gunāru Freimani "Es neesmu viens. Ar mani ir mana tauta", kurā Janīna Kursīte-Pakule, Lidija Lasmane, Rasma Pērkons, Maija Cālīte, Inta Purva, Jānis Vēveris stāsta par tikšanos ar Gunāru Freimani, publicēti arī literatūrzinātnieka Rolfa Ekmaņa iespaidi par Gunāra Freimaņa dzeju un sarakste ar rakstnieku Jāni Klīdzēju. Redaktors Arnis Šablovskis.[2]
