Gaudeamus igitur

Gaudeamus Igitur (no latīņu gavilēsim, līksmosimies), agrīnajā nosaukumā "De Brevitate Vitae" (no latīņu Dzīves neizbēgamais īsums), ir daudzās valstīs izplatīta akadēmiska svinību dziesma latīņu valodā.

Vēsture

Senākās ziņas par studentu himnu Gaudeamus Igitur ir jau kopš 13. - 14. gadsimta. Boloņas, Heidelbergas un Parīzes universitātēs Gaudeamus bija izslavēta galda (t.s. alus dzeršanas) dziesma 1287. gadā.^[1] Vairākus gadsimtus dziesmas teksts tika nodots mutvārdos, tādēļ tam radās daudz variāciju. Pirmo reizi drukātā veidā Gaudeamus Igitur parādījās 1776. gadā.^[2]

Slavenās studentu himnas melodiju Johanness Brāmss izmantojis savā Akadēmiskajā uvertīrā (Akademische Festouvertüre, 1880).

Saturs un izpildījums

Lai gan Gaudeamus Igitur visbiežāk tiek izpildīts formāla rakstura pasākumos, tās teksts, turpretī, vēsta par studentu dzīves priekiem un slavina studentiskās vērtības, tomēr ieturot ironiskas piebildes, ka visi reiz kādreiz mirsim, tādēļ "gavilēsim vēl aizvien, kamēr jauni mēs!". Gaudeamus Igitur tiek dziedāts latīniski, tomēr septītajā pantā ir vāciskas izcelsmes vārds antiburschius, kas nozīmē ienaidnieks jeb studentu ienaidnieks. Šis pants dziesmai pievienojies klāt vācisko studentu korporāciju tradīciju ietekmē, citās valstīs to parasti nedzied (izpilda četrus līdz sešus pantus). Tradicionālā, akadēmiskā Gaudeamus Igitur versija ir 1781. gadā Kristiana Vilhelma Kindlēbena pierakstīta, un tai ir vairāk nekā desmit panti. Latvijā Gaudeamus Igitur dzied augstāko izglītības iestāžu un dažādu studentu organziāciju, svinīgajos pasākumos, un parasti izpilda pirmos četrus pantus.
Studentu un studenšu korporācijās dzied pirmos septiņus pantus, parasti svinīgu pasākumu sākumā vai tos oficiāli noslēdzot pusnaktī.

Dziedot tiek atkārtotas katra panta pirmās divas un pēdējā rindiņa.
Pantu "Vivat omnes virgines" studenti dzied klusāk, studentes nedzied vispār.
Pēdējo pantu "Pereat tristitia" dzied ļoti ātri.

Latviski dziesmas tekstu^[3] atdzejojis Kārlis Straubergs (Fraternitas Livonica biedrs), 1958. gadā.

Gaudeamus igitur pirmais pants

Gaudeamus igitur Juvenes dum sumus. Post jucundam juventutem Post molestam senectutem Nos habebit humus.	Gavilēsim vēl arvien, Jauni cik vēl esam, Līdz ar jauko jaunību, Līdz ar skaudro vecumu, Piederēsim zemei.
Ubi sunt qui ante nos In mundo fuere? Vadite ad superos Transite in inferos Hos si vis videre.	Kur ir tie, kas iepriekš mums Pasaulē šeit nāca? Vai pie veļiem, zemzemē, Vai te gāja augšzemē, Kur tie agrāk mita?
Vita nostra brevis est Brevi finietur. Venit mors velociter Rapit nos atrociter Nemini parcetur.	Dzīve mūsu īsa ir, Īsi viņa beigsies. Nāks jau nāve drīzi šurp, Paņems mūs it visus turp, Nežēlos neviena.
Vivat academia! Vivant professores! Vivat membrum quodlibet Vivant membra quaelibet Semper sint in flore.	Sveicam akadēmiju, Sveicam profesorus, Sveicam katru savējo, Sveicam visus savējos Tie lai zied un zaļo!
Vivant omnes virgines Faciles, formosae. Vivant et mulieres Tenerae amabiles Bonae laboriosae.	Sveicam visas jaunavas Mīlīgas un daiļas, Sveicam arī māmuļas, Laipnīgas un tīkamas, Mundras katrā darbā.
Vivat et respublica et qui illam regit. Vivat nostra civitas, Maecenatum caritas Quae nos hic protegit.	Sveicam mūsu brīvvalsti, Un kas tajā valda, Sveicam visus pilsoņus, Un mecenātus devīgos, Kas mums atbalstot palīdz
Pereat tristitia, Pereant osores. Pereat diabolus, Quivis antiburschius Atque irrisores.	Nost mēs saucam skumībai, Nost mēs saucam skauģiem, Nost mēs saucam nelabam, Katram mūsu naidniekam, Izsmējējiem visiem!

Ārējās saites

Atsauces

↑ «Welcome to the Academic Registry». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī. Arhivēts 2009. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
↑ «Gaudeamus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 18. februārī.
↑ Lettonia

[1] «Welcome to the Academic Registry». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī. Arhivēts 2009. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

[2] «Gaudeamus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 18. februārī.

[3] Lettonia

[1]

[2]

[3]