Ganerskveina

sala Indijas okeānā

Ganerskveina (angļu: Gunner's Quoin, franču: Coin de Mire) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā. Tā ir viena no piecām saliņām, kuras atrodas uz ziemeļiem no Maurīcijas un pazīstamas arī kā ziemeļu saliņas.[1] Kopā ar tām ietilpst vienotā dabas rezervātā.

Ganerskveina
Ganerskveina
Ganerskveina (Maurīcija)
Ganerskveina
Ganerskveina
Ģeogrāfija
Izvietojums Indijas okeāns
Koordinātas 19°56′28″S 57°37′14″E / 19.94111°S 57.62056°E / -19.94111; 57.62056Koordinātas: 19°56′28″S 57°37′14″E / 19.94111°S 57.62056°E / -19.94111; 57.62056
Arhipelāgs Maskarēnu salas
Platība 0,65 km²
Administrācija
Karogs: Maurīcija Maurīcija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Ganerskveina Vikikrātuvē

No Maurīcijas to atdala aptuveni 4,5 km plats šelfs, un no visām ziemeļu piekrastes saliņām Ganerskveina vistuvāk novietota cietzemei. Tā joprojām kalpo par nozīmīgu patvēruma vietu endēmām, kā arī retām vai ļoti retām augu un dzīvnieku sugām, kuru populācijas var būt sastopamas arī citās ziemeļu saliņās vai citviet Maurīcijā.

 
Ganerskveinas klinšainā rietumu nogāze kalpo par ligzdošanas vietu jūras putniem

No bazalta un vulkāniskā tufa veidoto salu pamatā iejož klintis. Ziemeļu un dienvidu zemesragi ir relatīvi zemi un plakani, kamēr centrā novietototo kalnu kori ieskauj ieleja. Tālāk ieleja savienojas ar salas augstāko grēdu, kas apņem tās visu rietumu galu un sasniedz aptuveni 162 m augstumu.

Salu klāj dziļa auglīgas augsnes kārta, kuru no izskalošanas pasargā masīvā klinšu piekraste. Pēdējo 300 gadu laikā saliņas meži tika gandrīz pilnībā izcirsti, ekosistēmu spēcīgi izmainīja arī zālēdāju milzu bruņurupuču izmedīšana, invazīvie svešzemju augi, postošo žurku un trušu ievešana.

Sastopamas vairākas ziemeļu saliņām endēmas augu sugas, kā alveja Aloe tormentorii, zilā latānija, pandāns Pandanus vandermeeschii, dracēna Dracaena concinna. Žurkas un truši apdraudēja gan vietējo, gan svešzemju populācijas. Tā, piemēram, žurkas izēda latāniju sēklas vēl nenobriedušiem augļiem, un 1980. gados vairs netika novēroti dīgtspējīgi šīs palmas asniņi. Saliņu atbrīvoja no šiem kaitēkļiem 20. gadsimta nogalē, un 2003. gada pētījumos konstatēts liels daudzums latāniju dziedu un jauno kociņu.

Svešzemju graudzāles Heteropogon kopā ar liānu efejvīnkokiem Cissus un batakoplūmju krūmiem klāj lielu centrālo un kalnaino salas daļu. Starp šīm platībām izkliedēti Albizia, Dracaena, surinamķiršu Eugenia ģinšu krūmi un koki, kā arī alvejas. Dažviet koki noauguši ar Cissus un asklēpiju Lomatophyllum liānām, kas padara šīs vietas gandrīz necaurejamas. Dracēnu biezājos zemes virskārtu klāj blīvas auklpaparžu Adiantum audzes. Pēc žurku un trušu iznīdēšanas pieaugusi graudzāļu Heteropogon platība, kas ļāvis nostiprināt augsni un novērst tās eroziju.

Jauktajās mežu platībās koku garums var pārsniegt 7 m. Atlikušo mežu areāli pagaidām ir nelieli, un tas šobrīd liedz tur reintroducēt sārtos baložus vai citas vietējo sauszemes putnu sugas.

Ap akmeņainiem zemesragiem nelielajos areālos aug krastlobēlijas un heliotropi.

Lielākā kailo klinšu piekrastes daļa ir brīva no augāja. Gar tās sālsūdeņiem apskaloto malu, robežojoties ar citiem biotopiem, sastopami jūrasportulaki un vējmietiņi Pemphis.

Rāpuļi un invazīvās sugas

labot šo sadaļu
 
Telfēra scinks

Ganerskveinā izmirušas vismaz četras rāpuļu sugas. Vēl 1721. gadā bija bagātīgi pārstāvētas vienas vai abu Maurīcijas milzu bruņurupuču sugu populācijas, taču cietzemē šajā laikā tie bija ļoti reti vai pamatā jau izmiruši. 1800. gados salā ieviesās žurkas, kas noveda pie Telfēra scinka izzušanas. Tāpat izmira vietējās Raundas boa un Raundas alu boa populācijas.

Salā saglabājās Bodžera scinks, Boutona scinks, Maurīcijas dienas gekons un mazais nakts gekons. Scinki pamatā apdzīvo klinšainās vietas, kamēr gekoni sastopami ar augāju apaugušajā Ganerskveinas centrālajā daļā.

19. gadsimtā vai 20. gadsimta vidū saliņā ieveda trušus, 1938. gadā — Javas briežus (Cervus timorensis). Brieži tika izskausti 1980. gadā. Lai atgrieztu izzudušo rāpuļu faunu, 1995. gadā Ganerskveinu atbrīvoja no trušiem un žurkām. 2007. gadā tur sekmīgi reintroducēja Telfēra scinkus, 2012. gadā — Raundas boa. Savukārt 2008. gadā pārveda apdraudēto oranžastes scinku. Telfēra scinku ēdienkartē ietilpst arī Aloe tormentorii augļi, un scinku atgriešana veicina šīs kritiski apdraudētās alvejas sēklu izplatību.

Atzīmētas trīs jūras putnu sugas, kuras salā arī ligzdo,— ķīļastes vētrasputns (Puffinus pacificus), sarkanastes tropu jūrasputns un baltastes tropu jūrasputns.