Krastlobēlijas

augu ģints

Krastlobēlijas (Scaevola) ir mēllobēliju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 130 tropu joslā, īpaši Austrālijā sastopamas sugas.[1]

Krastlobēlijas
Scaevola chamissoniana
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaKurvjziežu rinda (Asterales)
DzimtaMēllobēliju dzimta (Goodeniaceae)
ĢintsKrastlobēlijas (Scaevola)
Krastlobēlijas Vikikrātuvē

Ģints latīniskais nosaukums atvasināts no grieķu scaevus ("kreisā roka"), ar ko norādīts uz zieda formu, kas izskatās it kā uz pusi nogriezta.[2]

Havaju salās sastopamās krastlobēlijas pazīstamas arī ar nosaukumu naupaka.

 
Scaevola taccada jeb piekrastes naupaka sugai raksturīgā dabiskā vidē Havaju arhipelāgā

Lielākā daļa Austrālijas krastlobēlijas ir krūmāji, to auglis — sausa pogaļa. Savukārt ārpus Austrālijas sastopamās sugas bieži ir augsti krūmi vai koki, un to augļi ir sulīgi. Ziedi pārsvarā gaišsārti violeti vai balti, ar piecām ziedlapiņām vienā pusē.[3]

Aug galvenokārt smilšainās piekrastēs un kāpās, kur smiltājos veido lielas audzes. Endēmas krastlobēliju sugas Havaju salās un Jaunkaledonijā — pat lietus mežos.

Kamēr mēllobēliju dzimtas ģinšu lielākajai daļai areāli aptver gandrīz vienīgi Austrāliju, aptuveni 40 krastlobēliju sugas sastopamas arī ārpus Austrālijas. Divām no tām ir plaša izplatība — Klusā un Indijas okeāna piekrastē aug Scaevola taccada, savukārt tropiskajā Amerikā un Āfrikā, Madagaskarā, dienvidu Indijā, Ceilonā, Maskarēnu salās, Galapagu salās cita sukulentā krastlobēlija — Scaevola plumieri. Abu sugu sēklas ir dzīvotspējīgas arī pēc vairāku mēnešu ilgas uzturēšanās sāļajos okeānu ūdeņos, un šis apstāklis veicināja to izplatību.

Pārējām sugām ir ierobežoti, endēmi areāli, kas no Austrālijas sniedzas līdz Filipīnām, kā arī ieskauj visu Polinēziju līdz Havaju salām, Taiti un Jaunzēlandei. Viena suga — Scaevola wrigtii endēma Kubai. No visiem arhipelāgiem vislielākā sugu dažādība sastopama Havajās. Tur no deviņām pārstāvētajām sugām astoņas ir endēmas.