Jurijs Gagarins
Jurijs Gagarins (krievu: Юрий Алексеевич Гагарин; dzimis 1934. gada 9. martā, miris 1968. gada 27. martā) bija padomju krievu kosmonauts. 1961. gada 12. aprīlī viņš kļuva par pirmo cilvēku, kas lidojis kosmosā.
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļu1955. gadā Gagarinu iesauca karadienestā, un viņš tika nosūtīts uz lidotāju skolu Orenburgā. 1957. gadā pēc skolas pabeigšanas viņš tika nosūtīts dienestā uz aviācijas bāzi Murmanskas apgabalā, kur lidojumi bieži notika sarežģītos laikapstākļos.
1959. gada nogalē Gagarins pieteicās iespējamajiem kosmiskajiem lidojumiem un pēc medicīnas komisiju iziešanas tika ieskaitīts 20 cilvēku kosmonautu kandidātu grupā. Sakarā ar pirmo kosmosa kuģu konstrukcijas īpatnībām, galvenie parametri pretendentiem bija auguma garums (Gagarinam 157 cm), svars un veselība. 1960. gada 11. martā sākās intensīvi treniņi.
Tā kā bija ziņas, ka ASV gatavojas cilvēku palaist kosmosā 1961. gada 20. aprīlī, tad Galvenais konstruktors Sergejs Koroļovs startu plānoja no laika posmā no 11. līdz 17. aprīlim. Cilvēku, kas dosies pirmajā lidojumā, izraudzījās pēdējā brīdī un par to kļuva Jurijs Gagarins, par viņa dublieri — Germans Titovs.
Kosmosa kuģa Vostok-1 starts notika 1961. gada 12. aprīlī 06:07 UTC (09:07 pēc Maskavas laika). Pēc Zemes viena apriņķojuma kuģis veica bremzēšanu un atgriezās uz zemes. Sakarā ar kļūmi bremzēšanas sistēmā, nolaižamais aparāts nolaidās neplānotā vietā Saratovas apgabalā netālu no Engelsas. Saskaņā ar lidojuma plānu 7 km no zemes virsmas kosmonauts katapultējās un nolaidās ar izpletni, jo nolaižamais aparāts nebija apgādāts ar mīkstas piezemēšanās sistēmu. Lidojuma ilgums bija viena stunda 48 minūtes.
Pēc kosmiskā lidojuma Gagarinam tika piešķirti dažādi apbalvojumi, un viņš piedalījās daudzos pasākumos un braucienos, 1963. gadā bijis Rīgā[1].
1961. gada 23. maijā Gagarins kļuva par kosmonautu grupas komandieri. 1963. gada 20. decembrī viņš tika iecelts par Kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka vietnieku. Lai gan Gagarins vēlējās turpināt kosmiskos lidojumus, viņam to neļāva. Līdz ar Mēness programmas apstiprināšanu viņš panāca savu atjaunošanu kosmonautu grupā. Gagarins bija Sojuz-1 pilota Vladimira Komarova dublieris startam 1967. gada 23. aprīlī.
Jurijs Gagarins gāja bojā 1968. gada 27. martā treniņlidojumā lidmašīnā MiG-15 kopā ar instruktoru pulkvedi Vladimiru Serjoginu netālu no Novoselovas sādžas Kiržačas rajonā Vladimiras apgabalā. Katastrofas cēlonis nav precīzi noskaidrots. Apglabāts pie Kremļa sienas Maskavā.
Ventspilī Vasarnīcu ielā 1972. gadā uzstādīja pieminekli Gagarinam, kuru demontēja 1992. gadā, bet 2021. gadā tā galvenā sastāvdaļa — metālā lieta Gagarina galva skafandra ķiverē — tika uzstādīta Irbenē, radioastronomijas centrā.[2]
Gagarina tēls mākslā
labot šo sadaļu- Pēc Gagarina nāves sarakstīts dziesmu cikls "Gagarina zvaigznājs" (Созвездие Гагарина, 1970—1971) — mūzikas autore Aleksandra Pahmutova, teksta autors Nikolajs Dobronravovs.
- Filma Так начиналась легенда (1976)
- Filma Гагарин. Первый в космосе (2013)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Gagarina negaidītā viesizrāde Rīgā Viesturs Sprūde la.lv, 2013. gada 15. aprīlī
- ↑ “Zvaigžņotā debess”, 2021. rudens, "Irbenē uzstādīts piemineklis Jurijam Gagarinam"
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jurijs Gagarins.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija peoples.ru