Aleksandra Pahmutova
Aleksandra Pahmutova (krievu: Александра Николаевна Пахмутова; dzimusi 1929. gada 9. novembrī) ir padomju un krievu komponiste, viena no pazīstamākajām populārās mūzikas autorēm, vairāk nekā 400 dziesmu autore, PSRS Tautas skatuves māksliniece (1984). Pahmutova ieguvusi Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu (1990), apbalvota ar Komjaunatnes prēmiju (1966), divām PSRS Valsts prēmijām (1975, 1982), diviem Ļeņina ordeņiem (1979, 1990) un Krievijas Federācijas Valsts prēmiju (2014).[1]
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuAleksandra Pahmutova piedzima 1929. gadā Lejasvolgas novadā, Beketovkas ciemā. Jau bērnībā izcēlās ar muzikālām dotībām. Trīs gadu vecumā sacerēja pirmās melodijas, bet piecu gadu vecumā — skaņdarbu klavierēm. 1936. gadā iestājās pilsētas mūzikas skolā, kurā mācījās līdz kara sākumam. Tika evakuēta uz Karagandu, kur turpināja mācīties mūziku (1942—1943). Vēlāk tika uzņemta Centrālajā mūzikas skolā Maskavā. 1948. gadā Pahmutova uzsāka studijas Maskavas Konservatorijas kompozīcijas nodaļā, ko pabeidza ar izcilību 1953. gadā. 1956. gadā pabeidza aspirantūru.[2]
Pahmutova bijusi valdes sekretāre Krievijas Komponistu savienībā (1973—1995), kā arī PSRS Komponistu savienībā (1968—1991).
Precējusies ar dzejnieku Nikolaju Dobronravovu, kas ir tekstu autors daudzām Pahmutovas dziesmām.
Pazīstamākie darbi
labot šo sadaļuDziesmas
labot šo sadaļuPahmutova sarakstījusi vairāk nekā 400 dziesmas. Daudzas no tām kļuvušas plaši pazīstamas PSRS teritorijā. Starp populārākajām ir tādas dziesmas kā Надежда, Мелодия, Беловежская пуща, Нежность, Команда молодости нашей, Как молоды мы были, Знаете, каким он парнем был, И вновь продолжается бой.
Pahmutovas dziesma До свиданья, Москва tika izpildīta kā atvadu dziesma Maskavas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā 1980. gadā.
Mūzika kinofilmām
labot šo sadaļuPahmutovas sarakstījusi mūziku daudzām kinofilmām. Pazīstamākās no tām ir Девчата (1961), Жили-были старик со старухой (1965), Три тополя на Плющихе (1968), О спорт, ты — мир! (1981), Битва за Москву (1985), Сын за отца (1995).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Указ Президента Российской Федерации от 8 июня 2014 года № 280». Государственная система правовой информации.
- ↑ «Пахмутова, Александра Николаевна». Сайт «Герои страны».
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra Pahmutova.- Oficiālā mājaslapa Arhivēts 2020. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- IMDb profils (angliski)
