Funkcionālā pārtika

Funkcionālā pārtika ir pārtika, kam pievienotas dažādas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas, kas uzlabo veselību, veicina organisma fizioloģisko darbību un samazina saslimstības risku. Apzīmējums „funkcionālā pārtika” radās Japānā 20. gadsimta 80. gados, kad tās zinātnieki veica plašus pētījumus par atsevišķu pārtikas sastāvdaļu ietekmi uz organismu un saslimstību, tādējādi cenšoties mazināt valsts veselības sistēmas izmaksas.^[1]

*Danone* probiotiskā jogurta dzēriena *Actimel* pudelīte

Ražošana

Funkcionālo pārtiku ražo ar 4 dažādām pieejām:

produkta izejvielās samazinot to vielu daudzumu, kas identificētas kā patērētājam kaitīgas (piemēram, kāda alerģiska olbaltumviela);
produktā palielinot to dabīgo sastāvdaļu daudzumu, kam ir labvēlīga iedarbība uz veselību;
papildinot produktu ar tādām veselību labvēlīgi ietekmējošām sastāvdaļām, kas tajā sākotnēji nav bijušas;
ar labvēlīgākas iedarbības vielām aizstājot tādas uzturvielas, ko patērētāji parasti no pārtikas uzņem par daudz (piemēram, tauku aizstāšana ar ogļhidrātu bāzes tauku aizvietotājiem).^[1]

Funkcionālās sastāvdaļas

Funkcionālās pārtikas iedarbību nodrošina, pievienojot šādas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas^[1]:

Funkcionālās sastāvdaļas	Iedarbība
Dažādu augu ekstrakti (piemēram, zaļās tējas ekstrakts): antocianīdi; flavonoli; flavanoni; proantocianīdi; fenoli (kafijskābe, ferulskābe).	Antioksidanti (piemēram, flavoni un karotīni) samazina risku saslimt ar vēzi, pazemina asinsspiedienu un šūnās neitralizē brīvo radikāļu darbību.
Bioaktīvie peptīdi	Stiprina imūnsistēmu, uzlabo minerālvielu asimilējamību un pazemina asinsspiedienu
Balastvielas: β-glikāni, nešķīstošās šķiedrvielas šķīstošās šķiedrvielas veseli graudi	Samazina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi, pazemina holesterīna līmeni asinīs, veicina zarnu trakta normālu darbību, samazina risku saslimt ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām.
Polinepiesātinātās taukskābes: Ω-3 polinepiesātinātās taukskābes (cervonskābe/α-linolēnskābe, neaizstājamās taukskābes) konjugētā linolēnskābe	Samazina risku saslimt ar vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī stiprina imūnsistēmu.
Probiotiķi/prebiotiķi:	Veicina gremošanas trakta darbību, samazina risku saslimt ar gremošanas trakta vēzi un stiprina imūnsistēmu.
Augu stanoli, steroli	Samazina holesterīna līmeni asinīs.
Vitamīni, minerālvielas (piemēram, kalcijs, selēns, dzelzs, folskābe, E vitamīns)	Piemēram, kalcijs samazina risku saslimt ar osteoporozi, bet selēns un E vitamīns darbojas kā spēcīgi antioksidanti.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Daina Kārkliņa, Indriķis Muižnieks, Nils Rostoks. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 6.—9. lpp. ISBN 978-9984-45-797-0.

Ārējās saites

Inta Brikere (2015. gada 9. jūlijs). Kas tā tāda – funkcionālā pārtika. Ēd gudri. Latvijas Avīze. Skatīts: 2016. gada 25. septembrī.

Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Kārkliņa,_Muižnieks,_Rostoks-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Daina Kārkliņa, Indriķis Muižnieks, Nils Rostoks. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 6.—9. lpp. ISBN 978-9984-45-797-0.

[1]