Fizioloģija
Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus. Fizioloģijas uzdevums ir atklāt un izprast organismā notiekošos procesu (veģetatīvo, somatisko, sensoro un psihisko) būtību un noskaidrot visu to norišu precīzu secību, ar kuru palīdzību organisms pielāgojas mainīgajai ārējai videi. Šo norišu izzināšana dod iespējas mainīt dzīvā organisma funkcijas vēlamajā virzienā un tādējādi palīdzēt praktiskajai medicīnai.[1]
Vēsture labot šo sadaļu
Fizioloģija ir sena zinātne. Zinātnisko fizioloģiju radīja angļu ārsts, anatoms un fiziologs Viljams Hārvijs. 1628. gadā Hārvijs atklāja asinsrites mehānismu, eksperimentos ar dzīvniekiem pierādot, ka zīdītāju asinsrite norit pa slēgtu asinsvadu sistēmu, kurā asiņu plūsmu nodrošina sirds saraušanās. Šī eksperimenta rezultātā, viņš izdeva darbu "Anatomiski pētījumi par dzīvnieka sirds un asins kustībām" (Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et Sanguinis in Animalibus).
Cilvēka fizioloģija, tāpat kā cilvēka anatomija, mūsdienās ir sadalījusies normālajā fizioloģijā, kas pēta fizioloģiskās norises vesela cilvēka ķermenī, un patoloģiskajā fizioloģijā, kurā pēta slimu cilvēku.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Liga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova. Fizioloģija ārstiem. Rīga : Izdevniecība Nacionālais apgāds, 2007. 13. lpp. ISBN 978-9984-26-294-9.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fizioloģija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Fizioloģija | Medicīnas termins (latviski)