Friulu valoda

Friulu valoda () ir romāņu saimes valoda, kurā runā pārsvarā Itālijas ziemeļaustumos. Valodu lieto apmēram 600 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bilingvāli itāļu valodā. Friulu valoda pieder pie retoromāņu valodām un tādēļ reizēm tiek saukta par austrumu ladīnu valodu, ar kuru tai ir kopējas saknes. Rakstu pieminekļi friulu valodā pastāv no 11. gadsimta, bet literatūra un dzeja kopš 1300. gadiem. No 20. gadsimta vērojama pastiprināta interese par valodu un notiek valodas atdzimšana.

Friulu valoda Furlan
Valodu lieto:	Itālija
Pratēju skaits:	794 000
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Itāļu   Romāņu    Rietumitāliešu     Gallu-ibēriešu      Gallu-romāņu       Gallu-rētiešu        Retoromāņu         Friulu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	nav Minoritātes valoda: Itālija (Friuli-Venēcija Džūlija)
Regulators:	Osservatori Regjonâl de Lenghe e de Culture Furlanis
Valodas kodi
ISO 639-1:	fr
ISO 639-2:	fur
ISO 639-3:	fur

Friulu valoda mūsdienās

Ceļa rādītājs itāļu un friulu valodā

Friulu valoda ir oficiāli atzīta minoritātes valoda Itālijā, kas noteikts ar likumu 482/1990. Daudzās sākumskolās ir ieviesta apmācība friulu valodā. Valodu lieto plašsaziņas līdzekļos, populārajā mākslā un kino. Ap 40% ceļa rādītāju Udīnes provincē ir friulu un itāļu valodā.

Vietvārdi

Katrai apdzīvotai vietai friulu apdzīvotos reģionos pastāv divi nosaukumi — itāļu un friulu. Oficiālais gan ir tikai itāliskais nosaukums, ko arī lieto lietvedībā.

Ārējās saites

• Oficiālā friulu ortogrāfija
• Lenghe.net — Tiešsaistes divvalodīgā avīze (friulu-itāļu)
• Tiešsaistes resursi Arhivēts 2006. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē.
• Ethnologue par friulu valodu
• Friulu valodas kursi
• Friulu zinātnes žurnāls
• Fogolâr furlan
• Societat Filologjiche Furlane
• Centri interdipartimentâl pe ricercje su la culture e la lenghe dal Friûl "Josef Marchet"
• Centri Friûl Lenghe 2000
• Friuli Dienvidamerikā
• Friulu-angļu vārdnīca