Mājas sesks
Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no poļu: fretka) ir meža seska domesticēta pasuga. Tas parasti ir neliela auguma (līdz 50 cm) dzīvnieks ar garenu, lokanu ķermeni un pagaru asti. Ķermenis ir klāts ar biezu spalvu.
| Mājas sesks Mustela putorius furo (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Ģints | Sermuļi (Mustela) |
| Suga | Meža sesks (Mustela putorius) |
| Pasuga | Mājas sesks (Mustela putorius furo) |
 Mājas sesks Vikikrātuvē | |
Uzskata, ka mājas seska jeb fretkas sencis ir meža sesks vai, iespējams, Eiropas meža seska hibrīdi ar stepes sesku (Mustela eversmanni). Par fretku dzimteni tiek uzskatīta Ēģipte.[1] Tā kā meža sesks pamatā medī grauzējus, tad ši īpašība kļuva par noteicošo, kādēļ cilvēki pieradināja meža sesku. Senatnē to lietoja peļu, žurku, trušu un citu kaitīgo dzīvnieku izķeršanai. Pastāv uzskats, ka sesks tika pieradināts pirms 2500 gadiem.[2]
Latvijā fretka ir samērā jauns dzīvnieks. Pilntiesīgu mājdzīvnieka vietu fretkas Latvijā sāka iekarot apmēram no 2000. gada, un to popularitāte strauji aug.
Fizioloģija
labot šo sadaļu
Pieaudzis mājas sesks saniedz vidēji 40—50 cm garumu. Mātītes parasti ir mazākas, vidēji 30–40 cm; savukārt tēviņi var sasniegt 70 cm. Tie var būt pat 2 reizes lielāki par mātītēm. Tēviņiem ir daudz platāks purns un masīvākas ķepas nekā mātītēm. Arī apspalvojums var būt biezāks nekā mātītēm. Fretkas vidējā masa ir 1 kg; mātītēm vidēji no 800 g līdz 1 kg, tēviņiem 1,2 kg—2,5 kg. Mājas seska apspalvojuma krāsas ir dažādas — no baltas līdz pat melnai. Populārākās krāsas ir:
- albīns — balta spalva un sarkanas acis;
- pasteļkrāsas — gaiša krēmkrāsas spalva ar gaiši brūnu akotu (akots var būt ar dūmakaini zilu nokrāsu), fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums (maskas veida) nav izteikts vai ļoti vāji izteikts;
- zeltainā — spalva no zeltaini dzeltena toņa līdz oranžīgam ar brūnu vai melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums spilgti izteikts;
- sudrabkrāsas fretka — spalva pelēcīgi gaiša (sudrabaina) ar brūnu vai melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums spilgti izteikts;
- sabuļkrāsas — gaiši līdz tumši krēmīgas krāsas spalva ar brūnu vai melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa spalvu krāsojums spilgti izteikts.
Fretkas īpatnība ir tāda, ka dzīvnieks no bailēm vai no stresa mēdz izmantot anālos dziedzerus un izdalīt smaku. Tas nebūt nenozīmē, ka zvēriņš ikdienā nepatīkami smirdētu. Kā jau visiem zvēriem, tam ir tikai sava specifiskā medainā smarža. Tēviņiem smaka ir izteiktāka nekā mātītēm.
Uzvedība
labot šo sadaļuTāpat kā meža seski, arī mājas seski cenšas būt aktīvi nakts laikā. Kopumā veselīgs mājas sesks diennakts laikā noguļ 18—20 stundas.[2] Kad sesks ir nomodā, tam jābūt aktīvam. Tas nozīmē, ka tas nedrīkst baidīties no cilvēkiem un būt agresīvs pret tiem. Agrīnajā vecuma posmā, saskaroties ar cilvēku, sesks iemācās būt labvēlīgi noskaņots, sabiedrisks un pierod izrādīt interesi par cilvēku.
Vairošanās
labot šo sadaļuMājas sesks var sākt meklēties 7—8 mēnešu vecumā, bet ir gadījumi, kad tas notiek arī ātrāk. Meklēšanās var ilgt no februāra līdz septembrim. Grūtniecība ilgst 6—7 nedēļas. Fretkai var piedzimt 1—13 mazuļi. Vidēji dzimst 5—7 mazuļi. Dzīves ilgums mājas seskam ir aptuveni 10 gadi.
Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka mājas (istabas) dzīvniekus (t.sk. mājas sesku) pavairot drīkst tikai personas, kuras ir apmācītas mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un saņēmušas apmācību apliecinošu dokumentu vai tām ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. [3]
Aprūpēšana mājas apstākļos
labot šo sadaļuLabākais vecums, kad fretkas mazuli atšķirt no mātes un pārvietot uz citu mājvietu, ir 4 mēneši, kad tas kļuvis pietiekami patstāvīgs. Tas ir pacietīgi jāpieradina pie jaunajiem apstākļiem un režīma, kāds pastāvēs pie jaunajiem saimniekiem.
Turēšana
labot šo sadaļuMājas sesku parasti tur būrī, kura izmērs ir ne mazāks (vienam dzīvniekam) kā 100 x 50 x 70 cm. Būris jānovieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm, to pasargājot no caurvēja un tiešiem saules stariem. Būrī jābūt barības un ūdens trauciņiem, kā arī vietai gulēšanai un tualetei, kurai jābūt nostāk no citām zonām. Būris ir regulāri jātīra un reizi nedēļā jādezinficē. Vēlams, lai tajā būtu kādas spēļmantiņas, un būris būtu aprīkots ar mājiņu un tuneļiem. Vēlams dzīvniekam dot arī vismaz stundu dienā atrasties ārpus būra fiziskai aktivitātei un ziņkārības apmierināšanai. Fretku var arī pieradināt un turēt dzīvoklī savā vaļā, kā arī vest pastaigās ārā svaigā gaisā.
Uzturs un dzirdīšana
labot šo sadaļuMājas seska uzturā jābūt 33—40% olbaltumvielu, 20—30% tauku, ne vairāk kā 2% šķiedrvielu, kā arī nepieciešamajam vitamīnu un minerālvielu daudzumam. Kā pamatbarība ir jādod premium klases kaķēniem vai speciāli seskiem izstrādāta sausā barība. Papildus var dot jēlu, liesu gaļu (vislabāk putnu gaļu), paipalu olas. Būrī vienmēr jābūt pieejamam svaigam ūdenim.
Vadlīnijas mājas seska uzturam:[4]
- Mājas sesks ir gaļēdājs, kas nozīmē, ka tā uzturs sastāv lielākoties no gaļas produktiem (vistas, liellopa, truša, bet nav ieteicama cūkgaļa).
- Mājas seska organisms nav paredzēts šķiedrvielu pārstrādāšanai. Tas nozīmē, ka dārzeņi un augļi seskam ir potenciāli nāvējoši, jo var izraisīt zarnu trakta aizsprostojumu.
- Pieaudzis mājas sesks nevar uzturā lietot laktozi saturošus produktus (govs piens u.c. piena produkti).
- Mājas seskam ir ātra vielmaiņa, tādēļ seskam vienmēr jābūt pieejamai barībai un ūdenim.
- Ļoti kaitīgs seskam ir cukurs un visi produkti, kas satur cukuru. Pārāk daudz uzņemts cukurs var novest pie slimības Insulinoma.
Kopšana
labot šo sadaļuMājas seska ausis ir regulāri jātīra, bet ne biežāk kā reizi mēnesī. Fretkai ar laiku ausīs veidojas sērs, kas ir tumši brūnā krāsā. Kad sērs ir sakrājies, tas ir jāiztīra ar vates kociņa un dzīvnieku auss tīrīšanai paredzēta šķidruma palīdzību, kuru var iegādāties veterinārajās klīnikās. Austiņa ir jātīra ļoti uzmanīgi, jātīra tikai auss gliemežnīca, nevajag mēģināt iztīrīt dziļāk grūti piejamas vietas, jo tas var traumēt ausi. Dzīvniekam šāda veida procedūras var nepatikt, tāpēc labāk to veikt divatā; viens pietur fretku, bet otrs iztīra ausis. Pēc procedūras nomierināšanas nolūkā var pacienāt dzīvnieku ar kādu kārumu. Austiņas regulāri jāapskata, arī lai pārliecinātos par kādas slimības neesamību. Ja ir aizdomas par ausu ērcītēm vai kādu sēnīšu slimību, fretka nekavējoties jāved pie veterinārārsta uz apskati. Tāpat arī jāseko līdzi fretkas zobiem. Uz zobiem veidojas zobakmens un, lai no tā izvairītos, jādod pagrauzt kaut kas ciets. Ja neseko līdzi sava mājdzīvnieka zobu stāvoklim, zobi var sākt bojāties, un no mutes nākt nepatīkama smaka, kā rezultātā būs jādodas pie veterinārārsta. Lai fretka justos ērti, aptuveni reizi 2 nedēļās (pēc vajadzības) ir jāapgriež nagi. Nagi ir jāgriež uzmanīgi, lai neiegrieztu fretkas dzīvnadzī (veikalos ir pieejamas speciālas šķērītes). Lai mājdzīvnieka spalva būtu tīra un kopta, fretku var mazgāt.
Veselība
labot šo sadaļuLai nodrošinātu labu fretkas veselību un labklājību, regulāri jākonsultējas ar veterinārārstu. Jau fretkas mātītes grūtniecības laikā ir ieteicams konsultēties ar ārstu par uztura un kopšanas specifiku (ja saimnieks pats nav kompetents šajā jomā), lai mazuļi veidotos veseli un bez iedzimtiem defektiem vai kaitēm. Pēc mazuļu piedzimšanas arī ir ieteicama vizīte, lai speciālists varētu novērtēt mazuļu veselības stāvokli, un gadījumā, ja ir veselības problēmas, jau laikus censties tās novērst.
Nākamā vizīte pie veterinārārsta ir 6 nedēļu vecumā un tā ir obligāta, jo fretka tiek vakcinēta. Nākamā vakcīnas pote ir 9 nedēļu vecumā un tad 12 nedēļu vecumā. Tālākā fretkas vakcinācija notiek reizi gadā. Fretkai tiek potēta kompleksā pote, kas ir pret vairākām slimībām (piemēram, kā gaļēdāju mēris, hepatīts, paragripa, leptospiroze, trakumsērga, parvovīruss). Jāuzmanās, vai fretka nav saslimusi ar parazītiem, un profilakses nolūkos reizi pusgadā var iedot attārpošanas zāles. Kas attiecas uz saimniekiem, kas neplāno savām fretkām pēcnācēju esamību, ieteicams veikt sterilizācijas operāciju. Tas ļoti stingri attiecas uz fretku mātītēm, jo meklēšanās laikā var rasties ļoti nopietnas veselības problēmas, ja operācija nav veikta. Savukārt sterilizējot tēviņu, mazinās viņa smaka. Šāda operācija veicama aptuveni 10—12 mēnešu vecumā.
Lai mazinātu neērtības mājas seska specifiskās smakas dēļ, veterinārārsti piedāvā operāciju, kur smaku dziedzeri tiek izņemti. Šādas operācijas mēdz būt ļoti bīstamas seska veselībai, dažās valstīs tās pat ir aizliegtas. Šis lēmums ir jāpieņem saimniekam pašam, taču, veicot šādu operāciju, dzīvnieka smaka ir ievērojami mazāka. Rūpējoties par savu mājdzīvnieku gadījumā, ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu, nekavējoties ir jādodas pie veterinārārsta.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Meža sesks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. septembrī. Skatīts: 2010. gada 21. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 «European Polecat :: Saint Louis Zoo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. februārī.
- ↑ Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai
- ↑ Ferrets For Dummies, Kim Schilling, 118. lpp., ISBN 978-0-470-13943-1
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mājas sesks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Kas ir sesks?
- Teklas Šaiteres raksts “Dziļa meža mājas augstākā pilotāža” avīzē Diena 2016. gada 27. novembrī
- Sesks mājās: jā vai nē?
- Biedrība "Klubs "Seskumīlis""