Francisks no Moliano
Francisks no Moliano (latīņu: Franciscus de Moliano, vācu: Franz von Moliano) bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312. gadā.
| ||||||||
No 1312. gada marta līdz jūlijam viņš nopratināja 24 lieciniekus un pasludināja ekskomunikācijas spriedumu Vācu ordenim, kuru pēc Vācu ordeņa apelācijas Romas katoļu baznīcas kardināldiakons tomēr atcēla. Protokoli sniedz atšķirīgu viedokli par Senlatvijas valstu (galvenokārt Zemgales) kristīšanu un pakļaušanu Vācu ordenim.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 13. gadsimta vidū Moliano (Mogliano) pilsētiņā Romas pāvesta valsts Fermo (Firma) diecēzē (tagadējā Markes reģionā Itālijā).
Romas pāvesta Bonifācija VIII valdīšanas laikā (1294—1303) viņš kļuva par Boloņas baznīcu domkungu (canonicus Bononiesis ecclesiarum), pēc tam par domkungu Lānas Dievmātes katedrālē (canonicus Laudunensis) mūsdienu Francijas ziemeļos un pāvesta kapelānu (domini papae capellanus).
Šajā laikā Rīgas arhibīskaps Johans III 1297. gadā vērsās pēc palīdzības pāvesta kūrijā, lai Livonijas pilsoņu karā gūtu atbalstu pret Vācu ordeni. 1300. gadā Rīgas arhibīskaps kopā ar domkapitula pārstāvjiem un diviem Zemgales sūtņiem ieradās Romā un iesniedza trīs plašus ziņojumus par Vācu ordeņa noziegumiem pret kristīgajiem Livonijā, Prūsijā un Zemgalē.
1303. gadā ievēlētais pāvests Klements V pēc 1304. gadā ieceltā Rīgas arhibīskapa Frīdriha sūdzības 1311. gadā uzdeva izmeklēt Brēmenes arhibīskapam Jensam Grandam un pāvesta kapelānam Franciskam no Moliano, kas tobrīd bija legāts svarīgu lietu izmeklēšanā.
Misija Rīgā un izmeklēšanas protokoli
labot šo sadaļuLai izmeklētu apsūdzības pret Vācu ordeni, pavesta legāts Francisks no Moliano ieradās Rīgā 1312. gadā un apmēram pusgada laikā nopratināja 24 lieciniekus kopskaitā par 230 jautājumiem. Lieciniekus uzklausīja ar 1—2 nedēļu intervālu un izmeklēšanas materiālus uzrakstīja uz četriem pergamenta tīstokļiem apmēram 25 m kopgarumā, kas saturēja 34 atsevišķas sloksnes. Pilnā apjomā nopratināšanas liecības saglabājušās tikai no deviņiem lieciniekiem.
Cita starpā vairāki liecinieki stāstīja par zemgaļu kristīšanu katoļu ticībā ar norādi, ka viņiem jau bijuši pareizticīgie priesteri, Zemgales bīskapijas pastāvēšanas periodu un zemgaļu atkrišanu no kristīgās ticības. Vietējās izcelsmes Rīgas dominikāņu konventa brālis Veseris (Wesserus) liecināja par Zemgales ķēniņa Nameika (rex Nameyxe) valdīšanas periodu (1272—1281).[1]
Nopratinātie liecinieki kritiski novērtēja Vācu ordeni, kas traucējis vietējo tautu misijas darbu un reizēm pat apkarojis jaunkristītos. Livonijas ordeņa brāļu brutālā izturēšanās novedusi pie tā, ka no ticības atkrituši zemgaļi, tāpat kā vēlāk ķēniņa Mindauga vadītie lietuvieši. Vairākus Rīgas pilsoņus un arhibīskapa vasaļus, kas gribējuši sūdzēties Romā, Livonijas ordenis licis apcietināt vai nogalināt. Līdzīgi darbojušies arī vācbrāļi Prūsijā.
Līdz Otrajam pasaules karam Franciska no Moliano protokols glabājās Kēnigsbergas pilsētas arhīvā, 1912. gadā tā saglabājušos daļu saglabāja arhīva direktors Augusts Zerafims (Seraphim, 1863—1924).
Literatūra
labot šo sadaļu- Das Zeugenverhör des Franciscus de Moliano (1312) / Bearbeitet von A.Seraphim. — Königsberg i. Pr., 1912. — XXX, 229 S.
- Franciscus de Moliano Conscriptio inquisitionis testium 1312. Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312. gadā. No latīņu valodas tulkojis Ēvalds Mugurēvičs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. — 456 lpp.