Frīdrihs fon Pernšteins (vācu: Friedrich von Pernstein, latīņu: Federicus monachus Franciscanus, ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341. gadā.
Viņa valdīšanas laikā atkal uzliesmoja karš starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Rīdzinieki aplenca ordeņa Daugavgrīvas cietoksni un nodedzināja pie tā esošo miestu. Livonijas mestrs savukārt bloķēja Rīgas pilsētu, līdz rīdzinieki padevās un nokļuva ordeņa pakļautībā.
Šajā laikā tika uzcelta tagadējā ordeņa Rīgas pils, jo veco pili rīdzinieki bija pilnīgi nopostījuši. Viņa valdīšanas beigās 1340. gadā tika uzcelta Gulbenes mūra pils arhibīskapijas austrumu daļas aizsardzībai pret ordeņa brāļu iebrukumiem no Marienburgas pils.
Dzimis ap 1270. gadu Morāvijā (tagad Čehijas daļa).
Iestājās franciskāņu ordenī, uzrakstīja Svētā Franciska biogrāfiju, kas nav saglabājusies.
1304. gadā viņu iecēla par Rīgas arhibīskapu pēc iepriekš ievēlētā arhibīskapa Jensa Granda atteikšanās pārcelties uz Livoniju.
1307. gadā Livonijas pilsoņu kara dēļ bija spiests atstāt Rīgu un apmesties pāvesta galmā Aviņonā.
1311. gadā arhibīskaps kopā ar pāvesta sūtni Francisku no Moliano ieradās Rīgā. Arī 1325. gadā viņš kopā ar pāvesta legātiem īslaicīgi uzturējās savā arhibīskapijā, lai vestu sarunas par Lietuvas dižkunigaišaĢedimina un viņa ķēniņvalsts ļaužu vēlmi kristīties.[1]
Miris 1341. gadā Aviņonā.
"Eberhards Monheims, 23. Vācu ordeņa mestrs, Kuldīgas komturs, atklāts, nopietns un dievbijīgs kungs, 1327. gadā ieņem mestra amatu. Livonijai un ordenim viņš darījis daudz laba. Viņa laikā, izcēlās karš starp ordeni un Rīgas pilsoņiem. [..] Par bīskapu Rīgā, 6. pēc skaita, bija brēmietis Fridrihs. Kad mestrs Eberhards bija valdījis 14 gadu un vecs tapis, viņš atteicās no amata, aizceļoja uz Ķelni, un vēlāk viņu iecēla par Sv. Katrīnas pils komturu".
