Frīdrihs Hartmanis Barizjens

Frīdrihs Hartmanis Barizjens; Friedrich Hartman Barisien
Personīgā informācija
Dzimis	1724. gada 21. jūlijā ; Koburga, Saksijas-Koburgas-Zālfeldas hercogiste; (tagad Vācija)
Miris	1796. gada 19. augustā (72 gadi); Jelgava, Jelgavas vietniecība; (tagad Latvija)
Tautība	vācietis

Frīdrihs Hartmanis Barizjens (vācu: Friedrich Hartmann Barisien, krievu: Фридрих Гартман Баризьен; dzimis 1724. gada 21. jūlijā, miris 1796. gada 19. augustā, pēc citiem datiem 1796. gada 30. augustā) bija baroka gleznotājs. Kurzemes hercoga Pētera Bīrona galma gleznotājs. Barizjena darbi aplūkojami arī Rundāles pilī. Viņa mākslu raksturo augsts profesionālisms, stila izjūta un skaidra uzdevuma izpratne.

Dzīvesgājums

Dzimis 1724. gadā Koburgā. Gleznotāja vectēvs Francijas karaļa Luija XIV laikā esot bijis būvdirektors, kurš aizbēdzis uz Saksiju, pieņemot vārdu Parīzietis (Parisien), kas pārveidojies par Barisien. Barizjens mācījās Drēzdenē pie galma gleznotāja. 1750. gadā aizbrauca uz Astrahaņu Krievijas impērijā. No 1756. gada Sanktpēterburgā gleznoja piļu prospektus, darbojās arī Holšteinā un Maskavā.

No 1767. līdz 1770. gadam uzturējās Rīgā. No 1770. līdz 1784. gadam bija Kurzemes galma mākslinieks. Piedalījies Rundāles un Jelgavas piļu izdaiļošanā. Cita starpā gleznoja arī operas dekorācijas. 1786. gadā ieguva Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiķa nosaukumu. Miris 1796. gadā Jelgavā.

Gleznu galerija

Kurzemes hercogiene Benigna Gotlība atraitnes tērpā (1770. gadi)
Kurzemes hercoga Pētera portrets (1781)
Ģimene (1783)
Kurzemes princešu Vilhelmīnes un Paulīnes dubultportrets (1784)

Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.