Zāganas hercogiene Vilhelmīne

Zāganas hercogiene Vilhelmīne (vācu: Wilhelmine von Sagan; dzimusi 1781. gada 8. februārī, mirusi 1839. gada 29. novembrī) bija Jelgavā dzimusi vācbaltiešu literāte un sabiedriskā darbiniece. Piedalījās aizkulišu sarunās plašas Eiropas valstu koalīcijas veidošanā pret Napoleonu.

Zāganas hercogiene Vilhelmīne Personīgā informācija Dzimusi 1781. gada 8. februārī Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (Latvija) Mirusi 1839. gada 29. novembrī (58 gadi) Vīne, Austrijas impērija (Austrija) Vecāki Pēteris Bīrons, Doroteja fon Mēdema Dzīvesbiedrs Luijs de Rohans (1800—1805), Vasīlijs Trubeckojs (1805—1806), Kārlis Rūdolfs fon der Šulenburgs (1819—1828) Bērni ārlaulības meita (1801)

Dzīvesgājums

Dzimusi 1781. gadā Jelgavas pilī Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un viņa sievas Dorotejas ģimenē. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidācijas Bīronu ģimene, saņēmusi no Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II zināmu kompensāciju, pārcēlās uz dzīvi savos Silēzijas īpašumos. 1800. gadā princese Vilhelmīne mantoja Zāganas hercogisti. 1801. gada 13. janvārī viņa pēc romāna ar zviedru diplomātu Gustavu Armfeltu Hamburgā dzemdēja ārlaulības meitu, kuru atdeva audzināšanā viņas tēva radiniekiem. Lai glābtu savu reputāciju, viņa grūtniecības laikā 1800. gadā apprecējās ar franču emigrantu Luiju de Rohanu-Gemenē, pēc šķiršanās 1805. gadā ar krievu huzāru kņazu Vasīliju Trubeckoju, no kura šķīrās pēc Austerlicas kaujas 1806. gadā. No 1813. gada viņa bija Austrijas Valsts kanclera firsta Meterniha mīļākā.

Pēc Napoleona sakāves notikušā Vīnes kongresa laikā Zāganas hercogiene Vilhelmīne 1814. gadā Vīnes Palmu pilī (Palais Palm) izveidoja savu politisko salonu. Viņas jaunākā māsa Doroteja bija Francijas valstsvīra Taleirāna mīļākā, tādejādi abas māsas ietekmēja Vīnes kongresa norisi.

1819. gadā viņa apprecējās ar Kārli Rūdolfu fon der Šulenburgu. 1827. gadā viņa kopā ar jaunāko māsu Doroteju pārgāja katoļticībā. Tā kā Vilhelmīnei pašai bērnu nebija, dzīves otrajā pusē viņa daudz atbalstīja citu meiteņu izglītošanu. Viena no tām bija čehu literatūras klasiķe Božena Ņemcova, kura savā pazīstamākajā darbā "Vecmāmiņa" (Babička, čehu valodā izdota vairāk nekā 300 reizes), aprakstījusi Vilhelmīni kā sievietes ideālu. Viena no Boženas Ņemcovas izcelsmes leģendām ir tā, ka Božena bijusi Vilhelmīnes vai viņas māsas Dorotejas ārlaulības meita.

Mirusi 1839. gadā Vīnē, apglabāta Zagānas Krusta baznīcā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zāganas hercogiene Vilhelmīne.