Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212. gada rudenī. Tās pamatā bija Zobenbrāļu ordeņa brāļu rīcība, kas pēc Letijas dalīšanas līguma nosacījumiem atņēma Autines latgaļiem viņu zemnieku tīrumus un bišu kokus. Tā paša gada vasarā Jersikas miera sarunās Polockas kņazs Valdemārs atteicās no meslu kundzības pār līviem.
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
Kauja notika pie Turaidas (kartē - Treiden) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Līvu un letgaļu zemju karaspēks |
Zobenbrāļu ordenis Vācu krustneši | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Satekles Rūsiņš† Turaidas Vesiķis, Satezeles Ase |
Bīskaps Alberts, Raceburgas bīskaps Filips Cēsu Bertolds | ||||||
Zaudējumi | |||||||
vairāki Siguldas pils ordeņa brāļi | Rūsiņš |
Lai nokratītu krustnešu virskundzību, sākās plaša latgaļu un līvu sacelšanos pret vāciešiem. Nemieros piedalījās Lielvārdes, Salaspils un Turaidas līvi, bet pēc viņu piļu nodedzināšanas par sacelšanās centru kļuva līvu pils Satezele (tag. Sigulda). Uz Satezeli devās bīskapa Alberta sarunu delegācija, kuras sastāvā bija arī krustnešiem uzticīgais Turaidas līvu valdnieks Kaupo. Taču miera sarunas izrādījās neveiksmīgas un pret sacelšanos vērsās viss Rīgas bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa karaspēks. Neskatoties uz varonīgo pretošanos, latgaļiem un līviem nācās piekāpties pārspēka priekšā. Kaujā krita letgaļu karavadonis Rūsiņš un līvu vecākais Ase tika piesiets pie moku rīkiem.
Līviem par sodu uzlika kontribūciju un palielināja nodevas. Latgaļu zemniekiem atdeva bišu kokus, taču ne zemi, kas kļuva par topošās Cēsu pilsmuižas pamatu.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Indriķa hronika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. augustā. Skatīts: 2011. gada 28. augustā.