Fluorīts (no latīņu: fluere — 'plūst', jo minerāls izmantots kā kusnis), agrāk fluora špats — izplatīts minerāls. Zinātniskajā literatūrā šis minerāls pirmoreiz aprakstīts jau 1529. gadā, taču bijis zināms jau krietni senāk. Fluorīts kalpojis par vārda devēju vairākiem izplatītiem terminiem, tai skaitā:

  • Fluorescence — materiāla spīdēšana ultravioletajos staros, ko atklāja vācu mineralogs Frīdrihs Moss 1824. gadā. Šī īpašība fluorītam ir raksturīga. Dažu atradņu fluorīts (hlorofans) mirdz arī tad, ja ir sakarsēts. Fluorescences krāsa atkarīga no minerāla atradnes.
  • Fluors — ķīmiskais elements. Fluorīts kalpo kā viena no labākajām šī elementa rūdām.
Fluorīts
Kubiski fluorīta kristāli
Klasifikācija
Klase Fluorīdu minerāls
Štrunca ID 3/A.08-10
Ķīmiskā formula Kalcija fluorīds - CaF2
Singonija kubiskā
Īpašības
Krāsa Violeta, zaļa, sārta, zeltaini dzeltena, bezkrāsas, zila, rozā, brūna
Svītras krāsa Balta
Habituss Kubveida kristāli, retāk oktaedri, dodekaedri u.c., agregāti, dvīņu kristāli
Skaldnība Ļoti laba trīs virzienos
Lūzums Skabargains, gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas 4 (viens no Mosa skalas etaloniem)
Spīdums Stikla, nespodrs
Caurspīdīgums Caurspīdīgs līdz puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients n = 1,433—1,435
Pleohroisms Nav
Blīvums 3,18 g/cm3

Var saturēt mazas kavernas ar gāzu, ūdens vai organisku šķīdumu ieslēgumiem. Var saturēt kavernas ar tīru fluoru. Kūst 1360 °C temperatūrā. Bieži satur retzemju metālu, urāna piejaukumus.

Izmantošana labot šo sadaļu

  • Kusnis tērauda ražošanā viegli kūstošu pelnu ieguvei, lai veicinātu metāla tīrību — šādam nolūkam tika izmantots jau Senajā Grieķijā.
  • Fluora un fluorūdeņražskābes ieguves avots.
  • Mākslīgā kriolīta ieguves avots — kriolītu savukārt izmanto alumīnija ieguvei.
  • Dekoratīvs materiāls pateicoties skaistajām krāsām un caurspīdībai. Izmanto arī opalescējoša stikla ieguvei, emalju ieguvei.
  • Optikas stikla aizvietotājs īpaši augstas klases teleskopos un fotokamerās pateicoties ļoti mazajai gaismas dispersijai. Liela izmēru lēcām šādu fluorītu audzē mākslīgi. Izgatavojot šādas optiskas iekārtas jārēķinās, ka fluorīts sasilstot saulē, izmaina savas īpašības.
  • Kvantu ģeneratoros izmanto fluorīta kristālus ar retzemju metālu vai dzelzs piejaukumu.

Savu vērtīgo īpašību un lieliskā izskata dēļ fluorīts nereti dažās kultūrās tika vērtēts augstāk par zeltu. Agrāk uzskatīja, ka fluorīts telpās kliedē slimības, ārstē nervu sistēmas traucējumus.

Atradnes labot šo sadaļu

Fluorīts ir izplatīts minerāls, kas atrodams daudzviet pasaulē. Fluorīts atrodams hidrotermālajās dzīslās, jo sevišķi tajās, kas satur svina un/vai cinka minerālus. Tas nereti atrodams arī greizenos, granītos. Fluorīts ir viena no komponentēm dažos marmora paveidos un citos metamorfiskajos iežos.

Lielas fluorīta atradnes ir šādās valstīs:

 
5 cm garš no fluorīta veidots cūkas atveids

Paveidi labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu