Fluorīts

Fluorīts (no latīņu: fluere — 'plūst', jo minerāls izmantots kā kusnis), agrāk fluora špats — izplatīts minerāls. Zinātniskajā literatūrā šis minerāls pirmoreiz aprakstīts jau 1529. gadā, taču bijis zināms jau krietni senāk. Fluorīts kalpojis par vārda devēju vairākiem izplatītiem terminiem, tai skaitā:

• Fluorescence — materiāla spīdēšana ultravioletajos staros, ko atklāja vācu mineralogs Frīdrihs Moss 1824. gadā. Šī īpašība fluorītam ir raksturīga. Dažu atradņu fluorīts (hlorofans) mirdz arī tad, ja ir sakarsēts. Fluorescences krāsa atkarīga no minerāla atradnes.
• Fluors — ķīmiskais elements. Fluorīts kalpo kā viena no labākajām šī elementa rūdām.

Fluorīts
Kubiski fluorīta kristāli
Klasifikācija
Klase	Fluorīdu minerāls
Štrunca ID	3/A.08-10
Ķīmiskā formula	Kalcija fluorīds - CaF2
Singonija	kubiskā
Īpašības
Krāsa	Violeta, zaļa, sārta, zeltaini dzeltena, bezkrāsas, zila, rozā, brūna
Svītras krāsa	Balta
Habituss	Kubveida kristāli, retāk oktaedri, dodekaedri u.c., agregāti, dvīņu kristāli
Skaldnība	Ļoti laba trīs virzienos
Lūzums	Skabargains, gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas	4 (viens no Mosa skalas etaloniem)
Spīdums	Stikla, nespodrs
Caurspīdīgums	Caurspīdīgs līdz puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients	n = 1,433—1,435
Pleohroisms	Nav
Blīvums	3,18 g/cm3

Var saturēt mazas kavernas ar gāzu, ūdens vai organisku šķīdumu ieslēgumiem. Var saturēt kavernas ar tīru fluoru. Kūst 1360 °C temperatūrā. Bieži satur retzemju metālu, urāna piejaukumus.

Izmantošana

• Kusnis tērauda ražošanā viegli kūstošu pelnu ieguvei, lai veicinātu metāla tīrību — šādam nolūkam tika izmantots jau Senajā Grieķijā.
• Fluora un fluorūdeņražskābes ieguves avots.
• Mākslīgā kriolīta ieguves avots — kriolītu savukārt izmanto alumīnija ieguvei.
• Dekoratīvs materiāls pateicoties skaistajām krāsām un caurspīdībai. Izmanto arī opalescējoša stikla ieguvei, emalju ieguvei.
• Optikas stikla aizvietotājs īpaši augstas klases teleskopos un fotokamerās pateicoties ļoti mazajai gaismas dispersijai. Liela izmēru lēcām šādu fluorītu audzē mākslīgi. Izgatavojot šādas optiskas iekārtas jārēķinās, ka fluorīts sasilstot saulē, izmaina savas īpašības.
• Kvantu ģeneratoros izmanto fluorīta kristālus ar retzemju metālu vai dzelzs piejaukumu.

Savu vērtīgo īpašību un lieliskā izskata dēļ fluorīts nereti dažās kultūrās tika vērtēts augstāk par zeltu. Agrāk uzskatīja, ka fluorīts telpās kliedē slimības, ārstē nervu sistēmas traucējumus.

Atradnes

Fluorīts ir izplatīts minerāls, kas atrodams daudzviet pasaulē. Fluorīts atrodams hidrotermālajās dzīslās, jo sevišķi tajās, kas satur svina un/vai cinka minerālus. Tas nereti atrodams arī greizenos, granītos. Fluorīts ir viena no komponentēm dažos marmora paveidos un citos metamorfiskajos iežos.

Lielas fluorīta atradnes ir šādās valstīs:

• ASV — lielākās atradnes agrāk bija Ilinoisā, slēgtas 1995. gadā, taču atrodams vēl vismaz 10 štatos
• Austrija
• Dienvidāfrika — Transvālā
• Indija — Amba Dongar
• Kanāda — Ontārio
• Kazahstāna
• Kenija — Kario ieleja
• Krievija
• Ķīna — atrodams arī skaists zilganviolets fluorīts
• Lielbritānija — bez citām atradnēm Dērbišīrā tika iegūts ļoti skaists violeti zils fluorīts, kuru izmantoja dekoratīviem nolūkiem ("Zilais Džons"). Mūsdienās šeit iegūst tikai pāris simtus kilogramu dekoratīvā fluorīta gadā
• Meksika — pasaulē lielākās atradnes — vulkāniskas izcelsmes Laskuevas atradnes
• Namībija — Okorusu
• Norvēģija
• Šveice
• Tadžikistāna
• Vācija

5 cm garš no fluorīta veidots cūkas atveids

Paveidi

• Āfrikas smaragds — zaļš dārgakmens kvalitātes fluorīts. Atrodams Namībijā.
• Hlorofans — zaļa, termoluminescenta fluorīta paveids. Atrodams Krievijā — Sibīrijā un ASV.
• Itrofluorīts — ((Ca,Y)F_2-3) satur lielāku daudzumu itrija, kas aizvieto kalcija anjonus fluorīta struktūrā. Atrodams ASV, Ēģiptē, Japānā, Kirgizstānā, Krievijā (Kolas pussala), Ķīnā, Mongolijā, Namībijā, Norvēģijā.

Ārējās saites

• Mindat.org (angliski)
• Webmineral.org (angliski)