Elcoteq SE bija Somijas elektronikas ražošanas uzņēmums. Tas ražoja un izstrādāja elektroniskas komponentes un gatavus produktus klientiem. 2011. gadā uzņēmumam tika pasludināts bankrots.[1] Tā galvenais birojs atradās Luksemburgā. Elcoteq kotēja akcijas Helsinku biržā (OMXH: ELQAV).

Elcoteq SE
Bijušais tips Eiropas komercsabiedrība
Darbības joma elektronika
Darbības beigšanas iemesls bankrots
Dibināts 1984. gads
Dibinātājs Oy Lohja Ab
Beidza pastāvēt 2011. gads
Galvenais birojs Luksemburga, Karogs: Luksemburga Luksemburga
Tīmekļa vietne elcoteq.com

1984. gadā daudznozaru uzņēmums Oy Lohja Ab dibināja meitasuzņēmumu Lohja Microelectronics, kas ražotu mikroelektronikas komponentes Lohja ambiciozajam projektam: attīstīt un ražot elektroluminiscences displejus. Jaunais uzņēmums ātri izpildīja mātes uzņēmuma dotos uzdevumus, bet, tā kā pašu displeju izstrāde negāja tik gludi un no Lohja vairs nebija jaunu pasūtījumu, nācās meklēt klientus ārpus uzņēmuma. Somijas uzņēmums Nokia-Mobira un Zviedrijas Ericsson bija izstrādājušas pirmos mobilos telefonus, tiem vajadzēja smalko komponentu ražotāju, un Lohja Microelectronics ieguva pasūtījumus no abiem uzņēmumiem.

1990. gadā mātes uzņēmums Lohja apvienojās ar Wärtsilä, izveidojot uzņēmumu Metra Oy Ab. Lohja Microelectronics tika pārdēvēts par Elcoteq Oy Ab. Metra negribēja paturēt bijušās Lohja elektronikas ražotnes, un 1991. gadā Elcoteq kapitāldaļas pārdeva tā vadītājiem Anti Pīpo, Henrijam Sjemanam un Jormam Vanhanenam. Jaunajā statusā uzņēmums ātri paplašinājās. 1992. gadā Tallinā, Igaunijā tika atvērta ražotne. 1994. gadā tika iegādāta ABB rūpnieciskās elektronikas ražotne Helsinkos. 1997. gada novembrī Elcoteq sāka kotēt akcijas Helsinku biržā.

2001. gada sākumā Ericsson nolēma aizvērt tā Eiropas ražotnes, līdz ar to Elcoteq zaudēja vienu no lielākajiem pasūtītājiem. Elcoteq nācās samazināt darbinieku skaitu, ražošanu koncentrēt mazākā skaitā ražotņu, samazināt izmaksas un uzlabot pārvaldības efektivitāti. Finanšu situācija sāka uzlaboties 2002. gada otrajā ceturksnī.

Lai klientiem varētu piedāvāt jaunu produktu izstrādi, 2002. gadā Elcoteq iegādājās Benefon konstruktoru biroju, ko nodeva meitasuzņēmumam Elcoteq Design Center Oy. 2002. gada beigās Elcoteq iegādājās 70 % Ķīnas uzņēmumu Shenzhen GKI Electronics Company Limited un Beijing GKI Electronics Co, Ltd kapitāldaļu. 2003. gadā Elcoteq ieguva pasūtījumus no sakaru aparatūras ražotājiem Siemens, Marconi, Kathrein, Tellabs, LANCOM un Strix Systems. 2004. gadā Elcoteq pārdeva savu rūpnieciskās elektronikas nozari Šveices uzņēmumam Enics AG.

2004. gada oktobrī Elcoteq valde nolēma mainīt uzņēmuma statusu, kļūstot par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea, SE), lai efektīvāk varētu darboties starptautiskajā tirgū. 2004. gada decembrī Elcoteq kļuva par ārpakalpojumu sniedzēju Francijas Thomson SA; Thomson ražotne Meksikā tika nodota Elcoteq. 2005. gadā tika atvērta ražotne Bangalorā, Indijā. 2005. gada jūnijā tika atvērts jauns birojs Budapeštā, Ungārijā, no kura vadīja operācijas Eiropā. Kopš 2005. gada 1. oktobra uzņēmuma jaunais nosaukums kļuva par Elcoteq SE. Tas bija pirmā lielā Eiropas ražotājuzņēmums, kas kļuvis par Eiropas komercsabiedrību. 2005. gada oktobrī Elcoteq atvēra ražotni Sanktpēterburgā, Krievijā.

2006. gadā uzņēmuma atkal samazinājās pasūtījumi, tāpēc tika veikti pasākumi, lai uzlabotu konkurētspēju un peļņu. Lohjā un Meksikā slēdza ražotnes. 2008. gadā galveno biroju pārcēla uz Luksemburgu. 2009. gadā slēdza ražotnes Rumānijā, Ričardsonā (ASV), Sanktpēterburgā; ražotnes Ķīnā tika apvienotas. Lielākā daļa operāciju Tallinā (aptuveni 80 % Elcoteq Tallinn ražošanas jaudu) pārdeva Zviedrijas Ericsson[2] 2010. gadā atlikušās Elcoteq Tallinn ražotnes pārcēla uz jaunām telpām Tallinā.

2011. gadā Elcoteq iestājās maksātnespēja. Meitasuzņēmumiem bankrots tika pasludināts augustā — septembrī. 2011. gada 7. oktobrī arī Elcoteq SE tika pasludināts bankrots.[1] Igaunijas ražotni AS Elcoteq Tallinn 2012. gada martā pārdeva Francijas elektronikas ražotājam Eolane; tā nosaukumu mainīja uz Eolane Tallinn AS.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu