Mobira

Mobira Oy
Mobira Oy
Bijušais tips	Kapitālsabiedrība
Darbības joma	sadzīves elektronika
Darbības beigšanas iemesls	apvienots ar Nokia
Dibināts	1979. gads
Beidza pastāvēt	1990. gadu sākums
Galvenais birojs	Salo, Somija
Produkti	mobilie telefoni
Mātes uzņēmums	Nokia, Salora

Mobira Oy bija Somijas radioiekārtu ražošanas uzņēmums, kas plašāk pazīstams ar pirmajiem mobilo telefonu modeļiem. Tas tika dibināts 1979. gadā kā Nokia un Salora kopuzņēmums; 1980. gados saplūda ar Nokia.

Vēsture

1979. gadā Somijas daudznozaru uzņēmums Nokia un elektronikas ražotājs Salora dibināja kopuzņēmumu Mobira Oy, kurā abi uzņēmumi apvienoja savas radiotelefonu iestrādes. Mobira sāka izstrādāt mobilos telefonus un bāzes stacijas jaunajam NMT standartam, kas Zviedrijā sāka darboties 1981. gadā, bet Somijā — 1982. gada pavasarī.

1982. gadā Nokia no Salora īpašnieka kuģu būvētāja Hollming nopirka Mobira kapitāldaļas, tādējādi iegūstot pilnu kontroli pār to. Mobira Oy 1984. gadā tika pārdēvēts par Nokia-Mobira Oy.

1984. gadā Nokia-Mobira kopā ar ASV uzņēmumu Tandy Corporation, kam piederēja tirdzniecības tīkls RadioShack, Dienvidkorejā dibināja kopuzņēmumu Tandy Mobira Communications, lai ar tur ražotiem mobilajiem telefoniem iekarotu Savienoto Valstu tirgu (1993. gadā Tandy pārdeva savas daļas Nokia; Tandy Mobira Communications tika pārdēvēts par Nokia TMC).^[1] 1986. gadā kopā ar Francijas uzņēmumu Matra tika izveidots kopuzņēmums Matra Nokia Radiomobiles SA, lai izstrādātu un ražotu mobilos telefonus Francijā.^[2] 1987. gadā Nokia-Mobira iegādājās ASV uzņēmumu Diversicom Cue, kam piederēja ASV lielākais peidžeru tīkls.^[3]

Kopš 1986. gada starptautiski mobilie telefoni tika pārdoti ar Nokia zīmolu.

Jorma Nieminens, kurš bija Mobira prezidents no 1979. līdz 1987. gadam, kopā ar diviem kolēģiem 1988. gadā dibināja uzņēmumu Benefon (tagad Twig Com), kas ražoja mobilos telefonus.^[4]

1992. gadā Nokia-Mobira tika pārdēvēts par Nokia Mobile Phones.^[5]

Produkcija

Mobilie telefoni

Mobira pirmais NMT 450 sistēmas automašīnas telefona modelis MD25 D10 pārdošanā tika piedāvāts 1981. gada aprīlī. Tā masa bija 10 kg un maksāja aptuveni 20 000 FIM.^[6]

1982. gadā izlaists Mobira Senator (Televa 801) ar modifikācijām Mobira Combi (Televa Trafik) un Mobira Quattro (Televa Cargo). Mobira Quattro veidots profesionālām vajadzībām, ar to apgādājot pakalpojumu sniegšanas mašīnas. Telefons ar masu 9,8 kg sastāvēja no operāciju bloka un klausules; barošana bija ārēja 12 V. Tā atmiņā glabājās līdz 50 telefona numuriem, izsaucamo numuru rādīja uz ekrāna; to varēja apgādāt ar brīvroku sistēmu.^[6]^[7]

1984. gadā izlaists modelis Mobira Talkman (MD50NA). Tas bija pirmais īsti pārvietojamais mobilais telefons ar iebūvētu akumulatoru un masu 5 kg, bet parasti to izmantoja automašīnā.^[8]^[9]

1987. gadā izlaists modelis Mobira Cityman 900, kas darbojās NMT 900 tīklā. Tas jau bija rokā turams telefons ar masu 790 g. Tas maksāja 24 000 FIM (4500 EUR). Šis modelis tika iesaukts par Gorba, jo ar to 1987. gadā Somijas vizītes laikā PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs publiski zvanīja uz Maskavu.^[10]^[11] NMT 450 tīklam bija modifikācija Mobira Cityman 450, bet TACS tīklam — Mobira Cityman 1320 (marketēts arī ar nosaukumu Nokia Cityman 1320).^[12]

Cita produkcija

Bez mobilajiem telefoniem Mobira ražoja automašīnu un kuģu radiotelefonus (to skaitā ARP sistēmai, kas darbojās Somijā), bāzes stacijas un pārvietojamās stacijas, balss skremblerus, datu termināļus transportlīdzekļos. Uzņēmums ražoja peidžerus MBS, RDS, POCSAG un citos standartos. Nokia-Mobira izstrādāja mobilo biroja aprīkojumu Skandināvijas Mobitex sistēmai.