Lohja (uzņēmums)
Oy Lohja Ab bija Somijas daudznozaru uzņēmums, kura galvenā produkcija bija celtniecības materiāli. 1990. gadā tas apvienojās ar Wärtsilä, izveidojot uzņēmumu Metra.
| Oy Lohja Ab | |
|---|---|
| Bijušais tips | Kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | izrakteņu ieguve, celtniecības materiālu ražošana, elektronika |
| Darbības beigšanas iemesls | apvienojās ar Wärtsilä |
| Pēctecis | Metra |
| Dibināts | 1914. gads |
| Beidza pastāvēt | 1990. gads |
| Galvenais birojs |
Lohja,  Somija |
| Produkti | kaļķa, cementa, betona izstrādājumi, televizori, ceļojumu autopiekabes |
Vēsture
labot šo sadaļu1897. gadā jūras kapteinis Karls Forstrēms (Karl Forsström) Virkalā uzbūvēja šahtveida cepli kaļķa dedzināšanai. Kaļķa iegūšanai izmantoja kaļķakmens atradnes Lohjas ezera krastā un salās. Blakus tam atradās Hivinkē—Hanko dzelzceļa līnija. 1907. gadā tika uzcelts rotējošais ceplis, kas pieckāršoja produkcijas apjomu. 1911. gadā sāka nomāt Titiri (Tytyri) kaļķakmens raktuves (līdz 1930. gadiem).
1914. gadā Peters Forstrēms (Karla Forstrēma dēls) dibināja kapitālsabiedrību Lohjan Kalkkitehdas Oy (Lojo Kalkverk Ab). 1919. gadā Virkalā tika sākta cementa ražošana un dibināts meitas uzņēmums Lohjan Sähkö Oy, kas nodrošināja elektroenerģijas piegādi no Mustio un Pinjaistenas spēkstacijām.
1924. gadā Lohjan Kalkkitehdas iegādājās Ojamo raktuves, kur kaļķakmens tika iegūts līdz 1965. gadam. 1927. gadā uzņēmums kļuva par publisku, un tā akcijas sāka kotēt Helsinku biržā.
1935. gadā tika izveidots uzņēmums Oy Saseka Ab, kas ražoja smilšu—kaļķa ķieģeļus; 1937. gadā Peters Forstrēms ieguva Saseka kapitāldaļu vairākumu. 1937. gadā Lohjan Kalkkitehdas ieguva kaļķakmens iegulas Sipo. 1939. gadā Lohjan Kalkkitehdas ieguva betona ražošanas uzņēmuma Oy Rudus Ab vairākuma kapitāldaļu.
1946. gadā kaļķakmens raktuves Titiri tika daļēji nopirktas un daļēji nomātas vēl uz 50 gadiem. Pēc diviem gadiem Titiri tika atklāta kaļķa rūpnīca. 1947. gadā Lohjan Kalkkitehdas iegādājās sūkņu ražotāju Iskumetalli Oy. 1949. gadā Iskumetalli sāka ražot Luxor radioaparātus ar Lohja iegādātu licenci.
1958. gadā Rudus atvēra Somijā pirmo gatavās betona javas rūpnīcu Helsinkos. 1958. gadā Iskumetalli sāka ražot melnbaltos televizorus. 1961. gadā Saseka apvienojās ar Lohjan Kalkkitehdas. 1964. gadā uzņēmumi Lohjan Sähkö Oy un Iskumetalli Oy tika apvienoti ar Lohjan Kalkkitehdas.
1971. gadā Lohja iegādājās uzņēmumu Lahden Betoni Oy, kas ražoja betona izstrādājumus. 1971. gadā Iskumetalli Oy rūpnīca tika nosaukta par Finlux, un nākamajā gadā sāka ražot krāsu televizorus ar Finlux zīmolu. 1972. gadā tika iegādāts betona pāļu un elementu ražotājs Betonila Oy, kā arī betona agregātu ražotājs Betonisora Oy. 1975. gadā Lohjan Kalkkitehdas tika pārdēvēts par Oy Lohja Ab. 1975. gadā Helsinku piepilsētā Vuosāri sāka ražot Solifer ceļojumu autopiekabes. 1977. gadā Lohja no Instrumentarium Oy nopirka pētniecisko projektu, kas saistīts ar elektroluminiscences displejiem, un tos sāka ražot Finlux. 1979. gadā Lohja iegādājās televizoru ražotāju Asa Radio Oy, kā arī vairākuma kapitāldaļas uzņēmumā Oy Kafi Ab, kas ražo ceļojumu autopiekabes.
1981. gadā Lohja iegādājās tintes ražotāju Oy Winter Ab. 1984. gadā ASV tika iegādāts betona javas ražotājs Southern Ready Mix Inc.. 1984. gadā tika dibināts uzņēmums Lohja Microelectronics, lai attīstītu un ražotu elektroluminiscences displejus. 1988. gadā Lohja Zviedrijā iegādājās ceļojumu autopiekabju ražotāju Polar & Sävsjö. 1989. gadā ASV tika dibināts uzņēmums Southern Prestressed Inc., kas iegādājās desmit betona izstrādājumu rūpnīcas no uzņēmuma Florida Mining and Materials Inc..
1989. gadā tika paziņots plāns par Oy Lohja Ab apvienošanos ar Oy Wärtsilä Ab. Pēc priviliģēto akciju izlaišanas Lohja kļuva par Wärtsilä lielāko akciju turētāju. 1990. gada decembrī Wärtsilä un Lohja apvienojās ar nosaukumu Metra Oy Ab.
Pēc apvienošanās Metra pamazām atteicās no visām bijušās Lohja nozarēm. Celtniecības materiālu ražošana tika nodota Partek, kaļķa ieguve beigās nonāca Nordkalk rīcībā, betona nozare nonāca Rudus pārziņā. Finlux elektroluminiscences displeju ražotne tika pārdota Planar Systems, bet televizoru ražotnes — Nokia. Lohja Microelectronics kļuva neatkarīgs uzņēmums ar nosaukumu Elcoteq. Treileru bizness Lohja Caravans tika pārdots investīciju uzņēmumam CapMan.