Wärtsilä
| Wärtsilä Oyj | |
|---|---|
| |
| Veids | Julkinen osakeyhtiö |
| Dibināts | 1834. gadā |
| Galvenais birojs | Helsinki,  Somija
|
| Akcijas biržā | OMX |
| Ietilpst indeksā | WRTBV |
| Vadība | Mikael Lilius, Björn Rosengren |
| Darbinieki | 17 500 (2010.)[1] |
| Nozare | mašīnbūve |
| Produkti | kuģu dzinēji un iekārtas, elektrostacijas |
| Mājaslapa | www |
Wärtsilä Oyj ir Somijas kompānija, kas ražo kuģu dzinējus un elektrostaciju iekārtas, kā arī veic to pēcpārdošanas apkalpošanu. Tās galvenais birojs atrodas Helsinkos.
Produkcija
labot šo sadaļu
Wärtsilä nozīmīgu produkcijas daļu ieņem kuģu dzinēji, ar kuriem tiek apgādāta liela daļa kuģu visā pasaulē. Vidēju apgriezienu dzinēji tiek ražoti ar jaudu no 720 kW līdz pat 84 420 kW. Zemu apgriezienu dzinēji tiek ražoti ar jaudu no 3860 kW līdz pat 130 520 kW. Tiek arī ražoti elektroģeneratori kuģu elektrosistēmām. Bez tam Wärtsilä piedāvā dažādas mehāniskas un elektriskas kuģu iekārtas: stūres, pārnesumus, dzenskrūves, ūdensmetējus, gultņus, blīvslēgus, sistēmas kuģa iekārtu automatizācijai, vides uzlabošanai un degvielas taupībai u.c.
Kompānija nodarbojas arī ar kuģu projektēšanu. Līdz 1989. gadam Turku Wärtsilä piederēja kuģu būvētava, kas tagad darbojas ar nosaukumu STX Finland Cruise Oy.
Otra Wärtsilä nozare ir elektrostacijas, kas paredzētas decentralizētam elektroražošanas tirgum. Elektrostacijas tiek izgatavotas ar jaudu no 1 MW līdz vairāk kā 500 MW un darbojas ar šķidru vai gāzveida degvielu.
Vēsture
labot šo sadaļu
1834. gadā Tohmajervi pašvaldības Vertsiles ciemā (Wärtsilä, tagad Vjartsiļa, Krievijā) Karēlijas valdība uzcēla kokzāģētavu. 1851. gadā tur tika uzcelta metāla kausētava, kur ieguva dzelzi no apkārtējo purvu un ezeru dzelzs rūdas. 1898. gada tika izveidots dzelzs apstrādes uzņēmums Wärtsilä Ab, kas 1907. gadā tika pārveidots par Ab Wärtsilä Oy. 1908. gadā darbu sāka Saario hidroelektrostacija, kas rūpnīcai piegādāja elektroenerģiju.[2]
1931. gadā kompānija bija uz bankrota sliekšņa, bet drīz atkopās.1935. gadā Wärtsilä kļuva par mašīnu un tiltu būves uzņēmuma Kone- ja Siltarakennus Oy (dibināta 1892. gadā) vairākuma akcionāru, un līdz ar to arī ieguva kontroli pār Hietalahti kuģubūvētavu (dibinātu 1865. gadā) Helsinkos, Crichton-Vulcan kuģubūvētavu (dibinātu 1741. gadā) Turku un slēdzeņu izgatavotāju Abloy. Drīz Wärtsilä galveno biroju pārcēla uz Helsinkiem. 1936. gadā tika iegūta Onkilahti inženieru darbnīca Vāsā un nākamajā gadā — Pietarsaari darbnīca Pietarsāri. 1938. gadā Kone- ja Silta pilnībā pārgāja Wärtsilä īpašumā; tika iegādāta metāla lietuve Taalintehdas (dibināta 1686. gadā). Kompānija tika nosaukta par Wärtsilä-Yhtymä O/Y (SIA Wärtsilä Grupa).[2]
1938. gadā Wärtsilä nopirka licenci no Friedrich Krupp Germania Werft AG par dīzeļdzinēju būvi. Pirmais dīzeļdzinējs tika izgatavots 1942. gada novembrī Turku.[2]
1940. gadā pēc Ziemas kara liela daļa Karēlijas, un līdz ar to arī Vertsiles rūpnīca, pārgāja PSRS pārvaldībā. Tagad tur ir Vjartsiļskas metālizstrādājumu rūpnīca.[3]
1947. gadā tika iegūts vairākums keramikas rūpnīcas Arabia akciju, vēlāk arī visa kompānija. 1950. gadā Wärtsilä iegādājās Nuutajärvi stikla rūpnīcu. 1961. gadā Joensū ar kompānijas atbalstu atklāta Vertsiles tehniskā koledža.
1965. gadā kompāniju pārdēvēja par Oy Wärtsilä Ab. 1966. gadā Crichton-Vulcan kuģubūvētava tika pārdēvēta par Turku kuģubūvētavu, bet Hietalahti kuģubūvētava par Helsinku kuģubūvētavu. 1968. gadā Joensū tika uzbūvēta slēdzeņu rūpnīca, un no Helsinkiem uz to pārvācās Abloy. 1969. gadā Tammisāri tika uzcelta rūpnīca, kur pārcēla vannas istabu un sanitārās produkcijas ražošanu no Arabia ražotnes Helsinkos; apakšuzņēmumu nosauca par Wartsilä Tammisaaren Posliini.[4] 1970. gadā no Helsinkiem uz Jervenpē jauno rūpnīcu tika pārcelta papīra mašīnu ražošana. 1974. gadā Wärtsilä sāka būvēt jaunu kuģu būvētavu Perno, Turku, kur 1983. gadā tika pārcelta visa Turku kuģubūvētava. 1978. gadā Wärtsilä galvenais birojs tika pārcelts uz Pitkänsillanranta 1 Helsinkos, kur 1975. gadā kompānija iegādājās John Stenberg inženieru darbnīcu.[2]
1978. gadā Wärtsilä iegādājās 51 % akciju problēmu skartajā Zviedrijas uzņēmumā BOFORS-NOHAB AB Trollhetanā. 1979. gadā no dīzeļdzinēju nozares izveidoja jaunu sabiedrību Nohab Diesel AB, kuras galvenais īpašnieks bija arī Wärtsilä. 1985. gadā Wärtsilä bija ieguvuši visas akcijas Bofors-Nohab un Nohab Diesel, kas nomainīja savu nosaukumu uz Wärtsilä Diesel AB.
1978. gadā Wärtsilä iegādājās Björkboda slēdzeņu fabriku. 1979. gadā notika Taalintehdas metāllietuves apvienošana ar tērauda ražotāju Ovako Oy, kur Wärtsilä kļuva par lielāko daļu turētāju.
1979. gadā kompānijā tika veiktas organizatoriskas reformas, biznesu sadalot sešās grupās: kuģu būve, dīzeļdzinēji, mehāniskā inženierija, slēdzenes, tehniskais porcelāns un plaša patēriņa preces. 1983. gadā Wärtsilä izlaida akcijas Stokholmas biržā. 1984. gadā tā izlaida otro akciju laidienu, un pirmoreiz Somija kompānija kotējās Londonas biržā.
1980. gadu vidus globālās jūras industrijas krīzes iespaidā 1986. gadā Wärtsilä savus kuģu būves resursus apvienoja ar Valmet, izveidojot Wärtsilä Marine Oy. Savukārt Wärtsilä savu papīra mašīnbūvi nodeva Valmet.
1986. gadā Wärtsilä iegādājās divus fabriku automatizācijas uzņēmumus: GCA Corporation industriālo sistēmu nodaļu ASV un Oy W. Rosenlew Ab automatizācijas nodaļu Somijā, izveidojot Wärtsilä Cimtec. 1988. gadā kompānija Indijas pilsētā Khopoli uzbūvēja dīzeļdzinēju rūpnīcu; akcijas izlaida Bombejas biržā.
1989. gada oktobrī bankrotēja kuģubūves meitas uzņēmums Wärtsilä Marine Oy. 1989. gadā Wärtsilä Diesel iegādājās Francijas augstu apgriezienu dzīzeļdzinēju ražotāja SACM Diesel daļu akciju. 1989. gadā Wärtsilä ieguva vairākumu akciju Nīderlandes uzņēmumā Stork Werkspoor B.V., kas ražoja vidēju apgriezienu dzinējus; kompānija tika pārdēvēta par Stork-Wärtsilä Diesel B.V.. 1989. gadā Wärtsilä pārdeva vairākumu akciju uzņēmumos Oy Arabia Ab un Rörstrand-Gustavsberg AB uzņēmumam Oy Hackman Ab.
Metra
labot šo sadaļu1989. gadā Wärtsilä un konglomerāts Lohja noslēdza līgumu par apvienošanos. Pēc priviliģēto akciju izlaišanas Lohja kļuva par lielāko akciju turētāju kompānijā Wärtsilä. 1990. gada decembrī Wärtsilä un Lohja apvienojās ar nosaukumu Metra Oy Ab.
1991. gadā tika veiktas strukturālas izmaiņas. Agrākais Lohja elektronikas ražotājs Elcoteq Oy Ab tika atdalīts kā neatkarīgs uzņēmums. Ovako AB tika sadalīts starp tā īpašniekiem: Ovako palika SKF, bet no bijušās Wärtsilä daļas izveidoja Imatra Steel. Wärtsilä pārdeva tās 35 % akciju Valmet Paper Machines kompānijai Valmet. Tāpat Wärtsilä pārdeva tai piederošās elektrostacijas Ziemeļkarēlijā. 1991. gadā Metra akcijas tika izliktas pārdošanai Londonas biržā SEAQ sistēmā.
1991. gadā bijušās Lohja uzņēmuma Finlux elektroluminiscences displeju fabriku pārdeva ASV kompānijai Planar; 1992. gadā Finlux televizoru rūpnīcu pārdeva Nokia. 1992. gadā Metra un kompānija Partek vienojās par to celtniecības materiālu biznesa apvienošanu. 1993. gadā tomēr 75 % šo operāciju tika pārdotas Zviedrijas uzņēmumam Euroc AB. 1993. gadā Lohja Caravans tika pārdota jaunizveidotai investoru kompānijai. 1993. gadā iegūta pilna kontrole pār Francijas SACM Diesel, tas pārsaukts par Wärtsilä SACM Diesel. 1994. gadā Abloy apvienojās ar Zviedrijas no Securitas AB atdalītu slēdzeņu ražotāju ASSA AB, izveidojot kompāniju Assa Abloy, kurā Metra paturēja 55 % akciju; decembrī Metra daļa Assa Abloy samazinājās līdz 48,3 %, tādējādi tas pārstāja būt Metra apakšuzņēmums. 1994. gadā Metra pārdeva savu atlikušo celtniecības materiālu biznesu Partek.
1995. gadā Wärtsilä Diesel un ASV Cummins Engine Company Inc. dibināja kopuzņēmumu Cummins-Wärtsilä ar vienādām daļām, lai ražotu augstu apgriezienu dzinējus. 1996. gadā Cimcorp Oy (bijusī Wärtsilä Cimtec) tika pārdota Šveices Swisslog Group. 1996. gadā Metra patentu departaments kļuva par neatkarīgu kompāniju AWEK Industrial Patents Ltd.
1996. gadā Metra ar savu Wärtsilä Diesel un Itālijas kuģu būvētājs Fincantieri ar savu Grandi Motori Trieste SpA nolēma apvienoties ar New Sulzer Diesel un Diesel Ricerche; jaunā kompānija tika izveidota 1997. gadā ar nosaukumu Wärtsilä NSD Corporation.
1998. gadā Metra nolēma sadalīt savu biznesu trīs kompānijās: dīzeļa un gāzes dzinēju ražošana, vannasistabas produktu ražošana un investīciju kompānija, lai Somijas māteskompānijas kotētu Helsinku biržā. Vēlāk šie plāni tika atcelti sakarā ar pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un Wärtsilä NSD vājajiem rādītājiem. Neskatoties uz to, Metra turpmāk palielināja tās nozaru neatkarību.
1999. gadā Wärtsilä NSD no Fincantieri iegādājās Grandi Motori Trieste atlikušās 60 % akcijas. Wärtsilä NSD no Stork NV iegādājās Wärtsilä NSD Netherlands BV atlikušās 40 % akcijas. Stork NV tika pārdota speciālo produktu nodaļa, kas ražoja militāro ekipējumu Nīderlandes bruņotajiem spēkiem. 1999. gadā tika nolemts atdalīt Cummins-Wärtsilä kopuzņēmumu.
2000. gadā Wärtsilä NSD un Apvienotās Karalistes John Crane-Lips nolēma dibināt aliansi, lai klientiem varētu piegādāt pilnas komplektācijas kuģu dzinējsistēmas. 2000. gadā Metra kļuva par vienīgo Wärtsilä NSD īpašnieku, kad Fincantieri pārdeva 15,4 % daļas. 2000. gadā Metra samazināja savu daļu Assa Abloy līdz 19,8 %, vēlāk līdz 16,4 %. Metra daļa Sanitec tika samazināta zem 50 %, tādējādi Sanitec kļuva par asociēto kompāniju.
Atkal Wärtsilä
labot šo sadaļu2000. gadā septembrī Metra tika pārdēvēta par Wärtsilä.
2001. gadā Wärtsilä pārdeva 46,7% Sanitec akcijas Pool Acquisition Helsinki, kas pieder BC Partners. Wärtsilä iegādājās Zviedrijas apkopes kompāniju Ciserv Ab, kā arī Somijas Sermet Oy, kas ražo ar biodegvielu, eļļas produktiem un gāzi darbināmus maza un vidēja lieluma apkures katlus.
2002. gadā Wärtsilä iegādājās John Crane Lips, kas turpmāk darbojās ar nosaukumu Wärtsilä Propulsion.
2003. gadā Wärtsilä iegādājās Nīderlandes kuģu apkopes kompāniju Caltax Marine Diesel BV, kas kļuva par Ciserv Group daļu un tika pārdēvēta par Ciserv Netherlands BV. Kompānijai Styria Group tika pārdota Imatra Steel atsperu ražotne. Wärtsilä pārdeva savas Polar Kiinteistöt Oy akcijas Vācijas kompānijai IVG Immobilien AG. Wärtsilä izveidoja kopuzņēmumu ar Ķīnas kuģubūves grupas CSSC apakšuzņēmumu CME, lai ražotu dzenskrūves. Francijā pārtraukta ražošana, Wärtsilä France pārejot tikai uz apkalpošanas pakalpojumiem.[5]
2004. gadā kompānija paziņoja par ražošanas pārtraukšanu Turku.
2005. gadā Wärtsilä iegādājās Vācijas kuģu dzinēju ražotāju DEUTZ AG, ASV automatizācijas kompāniju Gerhardt Holding Co. Inc. Apakšuzņēmums Imatra Steel atkalapvienojās ar Ovako, kurā Wärtsilä daļa tagad bija 26,5 %. Nīderlandes Heerlen nodaļa tika pārdota Smelt Heerlen Beheer B.V..
2006. gadā kompānija no Aker Kvaerner iegādājās Aker Kvaerner Power and Automation Systems AS (AKPAS); tika nopirkta Singapūras Total Automation; iegādāta Vācijas kuģu projektēšānas kompānija Schiffko. Wärtsilä Automation Norway noslēdza aliansi ar Emerson Process Management par peldošo naftas platformu automatizāciju. Wärtsilä, SKF un Rautaruukki pārdeva Ovako investoru grupai.
2007. gadā Wärtsilä iegādājās: Zviedrijas kompāniju Senitec AB, kas nodarbojas ar ūdeņu attīrīšanu no eļļas; Dienvidāfrikas Marine Propeller (Pty) Ltd un Apvienotās Karalistes McCall Propellers Ltd, kas veic dzenskrūvju remontu; Apvienotās Karalistes kompāniju Railko Ltd, kas specializējusies uz dzenskrūvju gultņiem; Skotijas Electrical Power Engineering (Scotland) Ltd, kas ražo elektroģeneratorus. Wärtsilä Ship Power tiks reorganizēta piecos segmentos: Merchant (tirdzniecības kuģi), Offshore (peldošās platformas), Cruise&Ferry (kruīza kuģi un prāmji), Navy (kara flote) un Special (specializētie kuģi).
2008. gadā Wärtsilä iegādājās: Norvēģijas kompāniju Maritime Service AS, Dānijas International Combustion Engineering A/S (I.C.E.), Vācijas Claus D. Christophel Mess- und Regeltechnik GmbH (CDC), kuģu projektētāju Vik-Sandvik, Francijas Navelec SAS, Singapūras Conan Wu & Associates Pte Ltd (CWA). Izveidots kopuzņēmums MW Power ar Metso (tagad Valmet), kurā Wärtsilä daļa bija 40 %; tas ražoja ar atjaunojamiem resursiem darbināmas siltuma un elektrostacijas.
2009. gadā ES apstiprināja Wärtsilä un MAN Diesel projektu HERCULES-Beta, kas paredz starptautisku sadarbību, lai maksimizētu degvielas efektīvāku izmantošanu ar ultra zemiem izmešiem nākotnes dīzeļdzinējiem. Wärtsilä ieguva 100 % akciju Itālijas kompānijā Wärtsilä Navim Diesel.
2010. gadā Wärtsilä pārcēla dzenskrūvju un palīgdzinēju ražošanu uz Ķīnu, tuvāk galvenajiem jūras tirgiem. Dzenskrūvju ražotnes Nīderlandē tika slēgtas. Wärtsilä ienāca dzelzceļu tirgū, izveidojot kopuzņēmumu ar lokomotīvju ražotāju Transmashholding, lai ražotu daudzprofila dīzeļdzinējus Krievijā.
2011. gadā kompānija iegādājās Zviedrijas gultņu un blīvslēgu ražotāju Cedervall. 2012. gada janvārī Wärtsilä Technology Oy Ab iegādājās Anglijas jūras, naftas un gāzes sektora aprīkojuma ražotāju un apkalpotāju Hamworthy plc.[6]
2012. gadā Wärtsilä savas daļas kopuzņēmumā MW Power pārdeva Metso.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ This is Wärtsilä
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 The history of Wärtsilä Corporation (angliski)
- ↑ Вяртсильский метизный завод Arhivēts 2011. gada 30. novembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Sanitec Corporation history (angliski)
- ↑ «Wärtsilä France History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. augustā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.
- ↑ Wärtsilä’s acquisition of Hamworthy effective Arhivēts 2012. gada 9. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Wärtsilä press release] 2012-01-31 (angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Wärtsilä |