Eiropas alu lauva
Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem. Tā bija izplatīta gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā pirms 370 000—10 000 gadiem pleistocēna ērā un izmira, sākoties pēdējam ledus laikmetam.
| Eiropas alu lauva †Panthera leo spelaea (Goldfuss, 1810) | |
|---|---|
 Eiropas alu lauvas skelets Vīnē, Dabas un vēstures muzejā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Apakšdzimta | Panteru apakšdzimta (Pantherinae) |
| Ģints | Panteras (Panthera) |
| Suga | Lauva (P. leo) |
| Pasuga | Eiropas alu lauva (P. l. spelaea) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 Eiropas alu lauvas izplatības areāls
| |
 Eiropas alu lauva Vikikrātuvē | |
Ģenētiskie pētījumi
labot šo sadaļu
.jpg)
Pēdējo gadu DNS pētījumu rezultāti liecina, ka Eiropas alu lauvai vistuvākā radniecība ir ar mūsdienu lauvām.[1][2] Tika arī noskaidrots, ka Beringa alu lauva, kas dzīvoja Sahā (Krievijā), Aļaskā (ASV) un Jukonā (Kanādā) un kuru kādreiz izdalīja kā atsevišķu pasugu — Panthera leo vereshchagini —, ģenētiski ir tā pati Eiropas alu lauva,[2] lai gan augumā tā ir bijusi lielāka par Eiropā dzīvojošajiem īpatņiem.[3] Līdz ar to pasugas izplatības areāls paplašinājies līdz Aļaskai, pāri Beringa jūras šaurumam, jo pleistocēnā, kad dzīvoja Eiropas alu lauva, Āzija bija savienota ar Ziemeļameriku.[2]
Ir zinātnieki, kas uzskata, ka Eiropas alu lauva būtu jāizdala kā atsevišķa suga, tā kā no kopējā lauvu priekšteča tā ir atdalījusies pirms 1,9 milj. gadiem.[4]
Morfoloģija
labot šo sadaļuEiropas alu lauva ir bijis viens no lielākajiem lauvām. 1985. gadā Vācijā atrastā lauvas tēviņa skeleta augstums ir ap 1,2 m, garums (bez astes) 2,1 m. Šie rādītāji atbilst ļoti lielam mūsdienu lauvas īpatnim. Šāds lauva sver apmēram 317—362 kg. Kopumā dažādās vietās atrastās fosilijas liecina, ka alu lauva bijusi par apmēram 10% lielāka, nekā mūsdienu lauva, bet mazāka par Amerikas lauvu (Panthera leo atrox) un Eiropas pleistocēna alu lauvu (Panthera leo fossilis), kurš bija Eiropas alu lauvas priekštecis.[5] Par Eiropas alu lauvas izskatu var spriest arī pēc paleolīta alu gleznojumiem un māla vai ziloņkaula figūriņām. Tam ir bijušas noapaļotas, lielas ausis, aste ar pušķi galā, iespējams, tikko manāmas tīģera kažoku atgādinošas svītras un vismaz dažiem īpatņiem ap kaklu ir bijušas primitīvas krēpes.
2008. gadā Čukotkā tika atrasts ļoti labi saglabājies alu lauvas ķermenis, kuram joprojām bija daļēji saglabājies kažoka matojums.[6] Tā DNS pētījumi 2016. gadā atklāja, ka alu lauvas matojuma krāsa ir bijusi līdzīga mūsdienu lauvai, tikai nedaudz gaišāka. Toties atšķirībā no mūsdienu lauvas senajam lauvam ir bijusi bieza, mīksta un blīvi augoša pavilna baltā vai ļoti gaišā smilšu krāsā, kuru pret nokrišņiem aizsargāja tumšāki un raupjāki akotmati.[7]
Bioloģija
labot šo sadaļu
Eiropas alu lauva ir bijis aktīvs plēsējs ar spēcīgiem un asiem zobiem,[8] kas medījis milzīgus senos zālēdājus, zirgus, briežus, ziemeļbriežus, bizonus un pat ievainotus vai jaunus mamutus.[9] Alu gleznojumos var redzēt, ka lauvas medī grupās, kas nozīmē, ka senās lauvas medībās sadarbojās tāpat kā to dara mūsdienu lauvas. Kaulu izotopu analīzes norāda, ka Eiropas ziemeļrietumos dzīvojošo alu lauvu galvenais medījums ir bijis ziemeļbriedis un Eiropas alu lāča mazuļi.[10]
Dzīves vieta
labot šo sadaļuSavu nosaukumu "alu lauva" senais plēsējs ieguvis tādēļ, ka daudzas fosilijas ir atrastas tieši alās.[9] Tā kā izplatības reģions ir ļoti liels, tas ir dzīvojis ļoti dažādos bitopos, bet vislabprātāk apmeties skjukoku mežos un plašos, atklātos zālājos.[11] Iecienītie ziemeļbrieži liecina, ka lauva ir dzīvojis arī subpolāros reģionos. Vairākos gadījumos pieaugušu lauvu fosilijas atrastas dziļās alu lāču alās. Zinātnieki uzskata, ka lauvas ir medījušas lāču mazuļus, kamēr to māte joprojām atradās ziemas miega stāvoklī, bet dažos gadījumos lācene ir izmodināta, kas lauvai beidzies letāli.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Molecular Phylogenetics and Evolution
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Phylogeography of lions (Panthera leo ssp.) reveals three distinct taxa and a late Pleistocene reduction in genetic diversity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. janvārī. Skatīts: 2011. gada 23. novembrī. Arhivēts 2012. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Molecular phylogeny of the extinct cave lion Panthera leo spelaea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. septembrī. Skatīts: 2007. gada 25. septembrī.
- ↑ [Barnett, R.; Mendoza, M. L. Z.; Soares, A. E. R.; Ho, S. Y. W.; Zazula, G.; Yamaguchi, N.; Shapiro, B.; Kirillova, I. V.; Larson, G.; Gilbert, M. T. P. (2016-06-23). "Mitogenomics of the Extinct Cave Lion, Panthera spelaea (Goldfuss, 1810), Resolve its Position within the Panthera Cats". Open Quaternary. 2. doi:10.5334/oq.24
- ↑ W. v. Koenigswald: Lebendige Eiszeit. Theiss-Verlag, 2002. ISBN 3-8062-1734-3
- ↑ On the discovery of a cave lion from the Malyi Anyui River (Chukotka, Russia)
- ↑ Morphological and genetic identification and isotopic study of the hair of a cave lion (Panthera spelaea Goldfuss, 1810) from the Malyi Anyui River (Chukotka, Russia)
- ↑ Lessem, D. 1999. Dinosaurs to dodos. An encyclopedia of extinct animals. Scholastic, New York. 122pp.
- ↑ 9,0 9,1 Arduini, P. & Teruzzi, G. 1993. The MacDonald encyclopedia of fossils. Little, Brown and Company, London. 320pp.
- ↑ Isotopic evidence for dietary ecology of cave lion (Panthera spelaea) in North-Western Europe: Prey choice, competition and implications for extinction
- ↑ Hublin, J.-J. 1984. The Hamlyn encyclopedia of prehistoric animals. Hamlyn, London. 318pp.