Bizoni
Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae). Bizonu ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas: Amerikas bizons un sumbrs. Abas sugas gandrīz tika iznīcinātas 19. un 20. gadsimta mijā, bet savlaicīgie aizsardzības pasākumi ir nesuši rezultātus, un abas sugas ir atjaunojušās.
| Bizoni Bison (Hamilton Smith, 1827) | |
|---|---|
 Amerikas bizons (Bison bison) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Vēršu apakšdzimta (Bovinae) |
| Cilts | Vēršu cilts (Bovini) |
| Ģints | Bizoni (Bison) |
 Bizoni Vikikrātuvē | |
Amerikas bizons dzīvo Ziemeļamerikā, bet sumbrs — Eiropā un Kaukāza reģionā. Lai gan visbiežāk bizonus izdala atsevišķā ģintī, reizēm bizonus sistematizē kā vēršu ģints (Bos) sugas. Abas ģintis ir tuvu radniecīgas.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu.jpg)
Abas bizonu sugas ir lielākie sauszemes dzīvnieki savos izplatības areālos Ziemeļamerikā un Eiropā. Lai arī ārēji abas sugas izskatās ļoti līdzīgas, tām ir vairākas būtiskas atšķirības. Amerikas bizonam ir 15 ribu pāri, bet sumbram 14. Amerikas bizonam ir 4 jostas skriemeļi, bet sumbram ir 5.[1] Salīdzinot ķermeņa proporcijas, sumbram ir garākas kājas nekā bizonam.[2] Amerikas bizons vairāk barojas ar zāli un mazāk ar koku lapām. Līdz ar to tā galva vienmēr ir uz leju, bet sumbram vairāk uz augšu. Amerikas bizona kažoks ir mataināks, bet aste plikāka. Sumbra ragi ir vērsti izteiktāk uz priekšu nekā Amerikas bizonam, un tie ir labāk piemēroti cīņai. Amerikas bizonu ir vieglāk pieradināt nekā sumbru.[3]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu
Bizoni veido lielas grupas, kas barības meklējumos nepārtraukti pārvietojas. Jaunie buļļi, kuriem nav savu govju, uzturas pa vienam vai veido nelielus vecpuišu barus.
Bizoniem ir raksturīga vārtīšanās uz zemes — gan uz sausas zemes, gan mitras. Tie parasti vārtās, līdz āda pilnībā ir segta ar dubļiem. Šo ieradumu skaidro ar aizsardzību pret kukaiņu kodumiem, ar vēlmi ātrāk atbrīvoties no matojuma, kas pavasarī mainās, ar rotaļāšanos, ar sociālo komunikāciju un tēviņu riesta ieradumiem.[4] Bizoni ir samērā neparedzami dzīvnieki. Tie var izskatīties mierīgi, pat flegmatiski un slinki, bet tad pēkšņi uzbrukt bez brīdinājuma. Tie var skriet ļoti ātri, sasniedzot ātrumu 55 km/h, turklāt bizoni auļos var skriet ilgu laiku.[5] Cīņai bizoni izmanto ne tikai ragus, kas ir abiem dzimumiem, bet arī smago galvu. Trieciens ar galvu var būt ļoti spēcīgs, īpaši, ja bizons ir ieskrējies ar 55 km/h. Amerikā tos uzskata par bīstamākiem dzīvniekiem nekā grizli lāčus.[5]
Bizoni pamatā barojas ar zāli. Tie barojas arī ar zemu krūmu zariem un lapām.
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Bizonu ģints (Bison)
- Amerikas bizons (Bison bison)
- Līdzenumu bizons (Bison bison bison)
- Meža bizons (Bison bison athabascae)
- †Senais bizons (Bison antiquus)
- †Stepes bizons (Bison priscus)
- Sumbrs (Bison bonasus)
- †Karpatu sumbrs (Bison bonasus hungarorum)
- †Kaukāza sumbrs (Bison bonasus caucasicus)
- Zemieņu sumbrs (Bison bonasus bonasus)
- Amerikas bizons (Bison bison)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ The Penny Cyclopædia of the Society for the Diffusion of Useful Knowledge by Society for the Diffusion of Useful Knowledge (Great Britain), published by C. Knight, 1835
- ↑ Trophy Bowhunting: Plan the Hunt of a Lifetime and Bag One for the Record Books, by Rick Sapp, Edition: illustrated, published by Stackpole Books, 2006, ISBN 0-8117-3315-7, 9780811733151
- ↑ Zoologist: A Monthly Journal of Natural History, By Edward Newman, James Edmund Harting, Published by J. Van Voorst, 1859
- ↑ Wallowing Behavior of American Bison (Bos Bison)
- ↑ 5,0 5,1 American Bison