Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība

Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība (krievu: Таможенный союз Белоруссии, Казахстана и России) ir muitas savienība starp Baltkrieviju, Kazahstānu un Krievijas Federāciju. Savienības valstis ir atcēlušas iekšējās muitas un ierobežojumus, lieto vienotus muitas tarifus pret trešajām valstīm.

Muitas savienība tiek uzskatīta par veidojamās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (krievu: Еврази́йское экономи́ческое соо́бщество (ЕврАзЭС)) sastāvdaļu.

Priekšvēsture

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gada 8. decembrī Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas prezidenti kopīgi parakstīja Belovežas vienošanos par NVS izveidošanu.^[1] 1991. gada 21. decembrī šo vienošanos Almati parakstīja vēl astoņu valstu (Azerbaidžānas, Armēnijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Uzbekistānas) prezidenti. 1995. gadā NVS pievienojās arī Gruzija. 2005. gadā no NVS izstājās Turkmenistāna, bet 2008. gada 14. augustā — Gruzija^[2].

Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna izveidoja NVS Muitas savienību. 2000. gada 10. oktobrī šo valstu vadītāji Kazahstānas galvaspilsētā Astanā paziņoja par jaunas starptautiskas organizācijas - Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveidošanu, kurai 2006. gadā pievienojās Uzbekistāna.

Dibināšana

2007. gada 6. oktobrī Dušanbē tika paziņots par nodomu dibināt vēl ciešāku Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienību. 2008. gadā Uzbekistāna apturēja savu darbību Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.

2011. gada 18. oktobrī astoņu NVS valstu (Krievijas, Ukrainas, Moldovas, Kirgizstānas, Kazahstānas, Baltkrievijas, Armēnijas un Tadžikistānas) vadītāji Pēterburgā noslēdza līgumu par brīvas tirdzniecības zonas izveidi. Vienošanās saturu nepubliskoja un neatklāja, kādas preces atbrīvoja no muitas nodevām.^[3]

2013. gada 25. decembrī Maskavā notika Eirāzijas Augstākās ekonomiskās padomes sanāksme, kurā notika sarunas starp trīs Muitas savienībā esošo valstu līderiem. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka līgumu par Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveidi paredzēts parakstīt līdz nākamā gada maijam, lai tā sāktu darboties jau 2015. gada janvārī. Sanāksmē piedalījās arī Armēnijas un Kirgizstānas prezidenti, abas valstis apņēmās integrēties Muitas un līdz ar to arī Eirāzijas savienībā. Maskavā ieradās arī Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs, lai apspriestu Ukrainas pozīciju, kas ir novērotājas statusā.^[4]

Atsauces

↑ Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)
↑ Gruzija izstājusies no Neatkarīgo Valstu Savienības TVNET 2008. gada 14. augustā
↑ «Krievija veido Eirāzijas savienību]] 2011. gada 28.oktobrī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 2. februārī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Putins Eirāzijas savienībā grib koordinēt ekonomisko politiku www.lsm.lv, 2013. gada 25. decembrī

Skatīt arī

Neatkarīgo Valstu Savienība

[1] Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)

[2] Gruzija izstājusies no Neatkarīgo Valstu Savienības TVNET 2008. gada 14. augustā

[3] «Krievija veido Eirāzijas savienību]] 2011. gada 28.oktobrī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 2. februārī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.

[4] Putins Eirāzijas savienībā grib koordinēt ekonomisko politiku www.lsm.lv, 2013. gada 25. decembrī

[1]

[2]

[3]

[4]