Eduards Mēklers (dzimis 1884. gada 8. jūnijā, miris 1973. gada 7. maijā) bija latviešu literatūrzinātnieks, rakstnieks un skolotājs.

Eduards Mēklers
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 8. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Nītaures pagasts, Rīgas apriņķis, Krievijas Impērija
Miris 1973. gada 7. maijā (88 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Cēsis, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Nodarbošanās literatūrzinātnieks, rakstnieks, skolotājs
Vecāki Jānis un Jūlija Mēkleri
Augstskola Maskavas Valsts Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis lauksaimnieku ģimenē, agri zaudēja tēvu. Kad māte otrreiz apprecējās, ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur Eduards mācījās vairākās skolās un ģimnāzijās.

1907. gadā viņš pabeidza Nikolaja ģimnāziju. 1908. gadā sāka studiju gaitas Tērbatas Universitātē. Sākotnēji studēja Juridiskajā fakultātē, pēc tam pārgāja uz Vēstures un filoloģijas fakultāti, izvēloties par specialitāti slavistiku. 1910. gadā devās uz Maskavu, kur studēja Maskavas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē slāvu-krievu filoloģijas nozarē, īpaši specializējoties krievu literatūrā. Universitāti viņš pabeidza 1914. gadā.

Tā paša gada rudenī atgriezās Latvijā, kur sāka strādāt Dubultu Bērziņa un Šmitchena ģimnāzijā par krievu literatūras virsskolotāju; paralēli darbam nodarbojās ar rakstniecību. Sākoties Pirmajam pasaules karam, devās bēgļu gaitās uz Ņižņijnovgorodas guberņu, kur 1915./1916. mācību gadā strādāja par skolotāju Bogorodskas ciema reālskolā. 1916. gadā atgriezās Rīgā, strādāja par krievu valodas un literatūras skolotāju 2. Rīgas pilsētas vidusskolā.

1920. gados apguva itāļu valodu un literatūru. Rakstīja recenzijas par Danti Aligjēri un viņa darbu tulkojumiem latviešu valodā, par Sofokla un Aishila darbiem, kā arī par Viktora Eglīša, Kārļa Jēkabsona un Kārļa Krūzas daiļradi. No 1924. līdz 1926. gadam strādāja Latvijas Universitātē par krievu literatūras lektoru.

Par Mēklera dzīvi pēc Otrā pasaules kara ir zināms maz. No 1945. līdz 1951. gadam viņš pasniedza latīņu valodu Cēsu medicīnas skolā. 1950. gados strādāja Ventspils mūzikas vidusskolā.

Miris 1973. gada 7. maijā Cēsīs.[1][2]

Rakstīja dzeju, lugas, īsprozu un reliģiski filozofisku pārdomu darbus. Viņa pirmais darbs – drāma "Haosa derība" tika publicēts 1909. gadā. Vēlāk izdeva fantāziju "Meteors" (1910), dzejoļu krājumus "Svētnīcā" (1912) un "Pērles", kā arī tēlojumu krājumu "Dzīvība" (1912). Izdeva pārdomu darbus "Domas par reliģiju un svētnīcu" (1920) un "Reliģija un māksla. Ētikas problēma" (1931) un "Mūžības gaismā" (1939).

1935. gadā Meklērs izdeva grāmatu par Aleksandru Puškinu, pie kuras strādāja ap 20 gadiem. Tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[2]

  1. «Eduards Mēklers». Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija.
  2. 2,0 2,1 «Eduards Mēklers». literatura.lv.

Ārējās saites

labot šo sadaļu