Eduards Mēklers
Eduards Mēklers (dzimis 1884. gada 8. jūnijā, miris 1973. gada 7. maijā) bija latviešu literatūrzinātnieks, rakstnieks un skolotājs.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis lauksaimnieku ģimenē, agri zaudēja tēvu. Kad māte otrreiz apprecējās, ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur Eduards mācījās vairākās skolās un ģimnāzijās.
1907. gadā viņš pabeidza Nikolaja ģimnāziju. 1908. gadā sāka studiju gaitas Tērbatas Universitātē. Sākotnēji studēja Juridiskajā fakultātē, pēc tam pārgāja uz Vēstures un filoloģijas fakultāti, izvēloties par specialitāti slavistiku. 1910. gadā devās uz Maskavu, kur studēja Maskavas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē slāvu-krievu filoloģijas nozarē, īpaši specializējoties krievu literatūrā. Universitāti viņš pabeidza 1914. gadā.
Tā paša gada rudenī atgriezās Latvijā, kur sāka strādāt Dubultu Bērziņa un Šmitchena ģimnāzijā par krievu literatūras virsskolotāju; paralēli darbam nodarbojās ar rakstniecību. Sākoties Pirmajam pasaules karam, devās bēgļu gaitās uz Ņižņijnovgorodas guberņu, kur 1915./1916. mācību gadā strādāja par skolotāju Bogorodskas ciema reālskolā. 1916. gadā atgriezās Rīgā, strādāja par krievu valodas un literatūras skolotāju 2. Rīgas pilsētas vidusskolā.
1920. gados apguva itāļu valodu un literatūru. Rakstīja recenzijas par Danti Aligjēri un viņa darbu tulkojumiem latviešu valodā, par Sofokla un Aishila darbiem, kā arī par Viktora Eglīša, Kārļa Jēkabsona un Kārļa Krūzas daiļradi. No 1924. līdz 1926. gadam strādāja Latvijas Universitātē par krievu literatūras lektoru.
Par Mēklera dzīvi pēc Otrā pasaules kara ir zināms maz. No 1945. līdz 1951. gadam viņš pasniedza latīņu valodu Cēsu medicīnas skolā. 1950. gados strādāja Ventspils mūzikas vidusskolā.
Daiļrade
labot šo sadaļuRakstīja dzeju, lugas, īsprozu un reliģiski filozofisku pārdomu darbus. Viņa pirmais darbs – drāma "Haosa derība" tika publicēts 1909. gadā. Vēlāk izdeva fantāziju "Meteors" (1910), dzejoļu krājumus "Svētnīcā" (1912) un "Pērles", kā arī tēlojumu krājumu "Dzīvība" (1912). Izdeva pārdomu darbus "Domas par reliģiju un svētnīcu" (1920) un "Reliģija un māksla. Ētikas problēma" (1931) un "Mūžības gaismā" (1939).
1935. gadā Meklērs izdeva grāmatu par Aleksandru Puškinu, pie kuras strādāja ap 20 gadiem. Tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Eduards Mēklers». Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija.
- ↑ 2,0 2,1 «Eduards Mēklers». literatura.lv.
Literatūra
labot šo sadaļu- Vecvagars, Māris. Kārļa Krūzas piezīmes par Eduardu Mēkleru. // «Religiski-filozofiski raksti», No. X, 2005, pp. 74-100.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |