Ēbersvalde
Ēbersvalde (vācu: Eberswalde) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgas zemē, Barnimas apriņķa centrs.[2] Izvietojusies valsts ziemeļaustrumu daļā pie Oderas—Hāfeles kanāla un Fīnovkanāla 50 km uz ziemeļaustrumiem no Berlīnes un 22 km uz rietumiem no Oderas. Pilsēta atrodas ievērojamu mežu masīvu vidū līdzās Šorfheides-Horīnes biosfēras rezervātam un Plāgefennas stingrā aizsardzības režīma rezervātam un dažkārt tiek dēvēta par Mežu pilsētu (Waldstadt).
| Ēbersvalde | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Eberswalde | ||
 Tirgus laukums | ||
| ||
  Ēbersvalde  Ēbersvalde | ||
| Koordinātas: 52°50′N 13°49′E / 52.833°N 13.817°EKoordinātas: 52°50′N 13°49′E / 52.833°N 13.817°E | ||
| Valsts |
 Vācija | |
| Federālā zeme | Brandenburga | |
| Apriņķis | Barnimas apriņķis | |
| Dibināta | 1254. gadā | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 93,65 km2 | |
| Augstums | 25 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 41 704 | |
| • blīvums | 414,8/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Ēbersvalde Vikikrātuvē | ||
Vēsture
labot šo sadaļuPirms vācu kolonizācijas šeit atradās slāvu apmetne. 1913. gadā Ēbervaldē tika atrasts bronzas laikmeta Ēbervaldes depozīts, kurā ietilpa 81 zelta priekšmets. Depozīts Otrā pasaules kara beigās tika nolaupīts, un pašlaik atrodas Puškina muzeja Maskavā krājumos.
Pilsētu 1254. gadā kā Ēversvoldi (Everswolde — "Mežakuiļu mežs") dibināja Askaniju markgrāfs Johans I. Dokumentos pirmoreiz tā minēta 1276. gadā, kad šeit apmeties markgrāfs Albrehts III. 1300. gadā Ēbervaldei piešķirtas tirgus tiesības. 1499. gadā pilsētu nopostīja ugunsgrēks.
Pēc atjaunošanas Ēbersvalde kļuva par Brandenburgas markgrāfistes ievērojamu rūpniecisko pilsētu ar attīstītu metalurģiju. No 1605. līdz 1620. gadam tika izbūvēts Fīnovkanāls, kas ir vecākais joprojām funkcionējošais mākslīgais ūdensceļš Vācijā. Pilsēta smagi cieta Trīsdesmitgadu kara laikā.
Ēbersvaldē izgatavoti pirmie Vācijā dzinēju katli. 1877. gada 23. novembrī ierīkota pirmā Vācijā telefona līnija, bet 1923. gadā no Ēbersvaldes pārraidīts Vācijā pirmais radiokoncerts. 1892. gadā Ēbervaldē tika nodibināta Starptautiska meža pētniecības organizāciju apvienība.
Otrā pasaules kara beigās 1945. gada 22. aprīlī pilsētu ieņēma Sarkanā armija, un pēc šīs ziņas saņemšanas Hitlers esot nolēmis izdarīt pašnāvību.
VDR laikos pie Ebervaldes atradās liela PSRS kara bāze. 1970. gadā Ēbersvalde apvienota ar Fīnovas pilsētiņu un līdz 1993. gadam dēvēta par Ēbersvaldi-Fīnovu (Eberswalde-Finow). Pēc Vācijas apvienošanās liela daļa no pilsētas rūpniecības, nespēdama konkurēt, ir panīkusi.
Transports
labot šo sadaļuĒbersvalde ir viena no trijām Vācijas pilsētām, kurā darbojas trolejbuss.
Cilvēki
labot šo sadaļu1929. gadā vācu ārsts Verners Forsmanis (Werner Forssmann, 1904 – 1979) Ēbervaldes slimnīcā pats sev caur vēnu ievadīja sirdī katetru, par ko 1956. gadā ieguva Nobela prēmiju. No 1947. līdz 1949. gadam vietējā PSRS kara bāzē ar vecākiem dzīvoja krievu mūziķis un aktieris Vladimirs Visockis.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q131220759; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
- ↑ «Ēbersvalde-Fīnova». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 190. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēbersvalde.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)