Nātrija hidrogēnkarbonāts

ķīmisks savienojums
(Pāradresēts no Dzeramā soda)
Šis raksts ir par dzeramo sodu. Par citām jēdziena soda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda[1] ir nātrija un ogļskābes skābais sāls. NaHCO3 ir balta, sausā gaisā stabila pulverveida viela ar iesāļu, ziepjainu garšu. Ūdenī šķīst samērā slikti, šķīdumam raksturīga viegli sārmaina reakcija (to var noteikt ar metiloranžo, bet pie 0°C nevar ar fenolftaleīnu).[2] Šķīst acetonā, nešķīst etanolā.

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Nātrija hidrogēnkarbonāta formulvienības struktūrformula

Dzeramās sodas pulveris
Citi nosaukumi nātrija bikarbonāts,
nātrija hidrokarbonāts,
Bulriha sāls,
nātrija skābais karbonāts,
divogļskābais nātrijs
CAS numurs 144-55-8
Ķīmiskā formula NaHCO3
Molmasa 84,007 g/mol
Blīvums 2200 kg/m3
Kušanas temperatūra 50 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra 851 °C (nātrija karbonātam)
Šķīdība ūdenī 9 g/100 mL
69 g/L (0 °C)
96 g/L (20 °C)
165 g/L (60 °C)
236 g/L (100 °C)

Atrašanās dabā labot šo sadaļu

Atrodams minerālu nahkolīta NaHCO3 un trona Na2CO3·NaHCO3·2H2O sastāvā.

Iegūšana labot šo sadaļu

Nātrija hidrogēnkarbonāts ir starpprodukts nātrija karbonāta iegūšanā pēc Solveja metodes.

Var iegūt, laižot oglekļa dioksīdu cauri aukstam piesātinātam nātrija karbonāta šķīdumam:

Na2CO3 + CO2 + H2O → 2NaHCO3

Karsējot nātrija hidrogēnkarbonātu, šī reakcija norisinās pretējā virzienā.

Īpašības labot šo sadaļu

 
Ogļskābās gāzes izdalīšanās, dzeramajai sodai reaģējot ar etiķskābi

Tā kā ogļskābe ir ļoti vāja, nestabila skābe, dzeramajai sodai reaģējot ar citām skābēm, izdalās CO2:

NaHCO3 + HClNaCl + H2CO3
H2CO3 → H2O + CO2
NaHCO3 + CH3COOHCH3COONa + H2O + CO2

Ūdens šķīdumos notiek hidrolīze, kas dod sārmainu šķīduma reakciju:

HCO3 + H2O → H2CO3 + OH

Reaģē ar bāzēm, rodoties karbonātiem:

NaHCO3 + NaOH → Na2CO3 + H2O

Karsējot sadalās par nātrija karbonātu, ūdeni un ogļskābo gāzi:

2 NaHCO3 → Na2CO3 + H2O + CO2

Augstā temperatūrā sadalās arī radies nātrija karbonāts:

Na2CO3Na2O + CO2

Izdala ogļskābo gāzi arī no ūdens šķīduma (istabas temperatūrā lēnām, sildot reakcija notiek arvien straujāk).

Izmantošana labot šo sadaļu

Pārtikas rūpniecībā lieto kā mīklas irdinātāju, jo dzeramā soda viegli izdala ogļskābo gāzi. Medicīnā NaHCO3 šķīdumu izmanto ādas vai acu skalošanai, ja gadījies apdedzināties ar skābēm. Lieto arī kuņģa sulas skābuma samazināšanai (Bulriha sāls) un kuņģa skalošanai dažos saindēšanās gadījumos (jālieto uzmanīgi, jo gāzes izdalīšanās var izraisīt kuņģa perforāciju).[3] Ķīmijā lieto buferšķīdumu pagatavošanai. Izmanto arī pulvera ugunsdzēšamo aparātu uzpildīšanai.

Alternatīvajā medicīnā dzeramā soda dažreiz tiek uzskatīta par zālēm pret vēzi. Uzskats cēlies no itāļu ārsta Tulio Simončīni (Tullio Simoncini) teorijas, ka vēzi izraisa sēnītes Candida albicans infekcija, ko varot ārstēt ar dzeramās sodas injekcijām. Tam nav zinātniska pamatojuma un ārstēšanai nav pierādītas efektivitātes.[4]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — nātrija hidrogēnkarbonāts
  2. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. М:, Издательство иностранной литературы, 1963, 222. lpp. (krieviski)
  3. NĀTRIJA HIDROKARBONĀTS
  4. «Sodium Bicarbonate». American Cancer Society. 2008. gada 28. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. februāris. Skatīts: 2013. gada 19. februāris.