Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis. No mūsdienās dzīvojošām kamieļu sugām divkupru kamielis ir daudz retāk sastopams nekā vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius).[1]
| Divkupru kamielis Camelus bactrianus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Biezpēdaiņi (Tylopoda) |
| Dzimta | Kamieļu dzimta (Camelidae) |
| Apakšdzimta | Kamieļu apakšdzimta (Camelinae) |
| Cilts | Kamieļu cilts (Camelini) |
| Ģints | Kamieļi (Camelus) |
| Suga | Divkupru kamielis (Camelus bactrianus) |
| Izplatība | |
 | |
 Divkupru kamielis Vikikrātuvē | |
Divkupru kamieļa dabīgais izplatības areāls ir Centrālāzijas stepes. Mūsdienās tas pārsvarā ir sastopams tikai kā mājdzīvnieks, un to skaits ir apmēram 2 miljoni.[2] Daži autoritatīvi informācijas avoti, piemēram, Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (angļu: IUCN) divkupru kamieļa savvaļas un mājas formas uzskata par tik attālinātām, ka iedala tās divās sugās — mājas divkupru kamielis (Camelus bactrianus) un savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus).[3] Mūsdienās arvien vairāk zinātnieku piekrīt idejai, ka mājas divkupru kamielis un vienkupra kamielis ir cēlušies no divām atšķirīgām savvaļas kamieļa (Camelus ferus) pasugām.[4]
Mājas divkupru kamieļus jau simtiem gadu Centrālāzijā izmanto kā transporta mājdzīvniekus. Tā izturība pret aukstumu un karstumu, spēja ilgstoši izturēt bez ūdens un barības skarbajos stepju un tuksneša apvidos padarīja to par neaizstājamu dzīvnieku gadsimtiem ilgi. Pateicoties divkupru kamielim, bija iespējama Zīda ceļa karavānu kustība vairāku simtu gadu garumā.[4] Mūsdienās tie joprojām tiek izmantoti Indijā, Irānā, Afganistānā, Pakistānā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Mongolijā un Ķīnā.[5]
Savvaļas kamieļa izplatība
labot šo sadaļu
Kādreiz savvaļas divkupru kamieļi bija sastopami plašā areālā, kas aptvēra lielas teritorijas Ķīnā un Mongolijā, un sniedzās līdz Kazahstānas vidienei. 19. gadsimta vidū suga izmira areāla rietumu daļā, saglabājoties tikai nomaļās Gobi un Taklamakana tuksneša daļās.[5] Ziemas periodā savvaļas kamieļi migrē no tuksnešiem uz Sibīrijas apvidiem upju tuvumā.[6] Nelielas populācijas mājo arī Manghistau apgabalā Kazahstānas dienvidrietumos un Kašmīras ielejā Indijā un Pakistānā. Pēdējo 150 gadu laikā arī šīs populācijas ir pastāvīgi samazinājušās un sadrumstalojušās.[5] Savvaļas divkupru kamielis ir iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta suga.[3] Savvaļā dzīvo ne tikai "tīri" savvaļas kamieļi, bet arī savvaļā nokļuvuši mājas kamieļi.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmo reizi savvaļas divkupru kamieli aprakstīja Nikolajs Prževaļskis 1873. gadā. Savu zinātnisko vārdu — Camelus bactrianus — kamielis ieguvis no senās Persijas (mūsdienās Irānas) reģiona — Baktrijas.[7] Lai gan nav liecību, ka senajā Baktrijā dzīvojuši savvaļas kamieļi, tomēr vārdu baktriāns divkupru kamieļa apzīmēšanai izmantojis jau Aristotelis un tāds tas saglabājies līdz mūsdienām.[4]
Pieradināšna
labot šo sadaļuUzskata, ka divkupru kamielis ir pieradināts pirms apmēram 2500 gadiem Afganistānas ziemeļaustrumos[8] vai Turkestānas dienvidrietumos.[9] Savukārt vienkupra kamielis ir pieradināts pirms 4000 gadiem.[9]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Divkupru kamielis ir lielākais zīdītājs, kas sastopams tā izplatības areālā. Tā augstums skaustā ir 180 — 230 cm, ķermeņa garums, ņemot vērā kaklu un galvu, ir 225 — 350 cm, astes garums 35 — 55 cm, svars 300 — 1000 kg. Kopumā tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes.[10] Divkupru kamielim ir gara un bieza vilna, tās krāsa var būt dažāda, no tumši brūnas līdz smilšu dzeltenai. Pakaklē tam ir biezas krēpes un bārda, kas sasniedz 25 cm garumu. Pavasarī biezais un savēlies ziemas kažoks nomainās pret vasaras kažoku. Kā jau dzīvnieka nosaukums norāda, tam uz muguras ir divi kupri, kuros uzkrājas barības rezerves tauku veidā. Katrs no kupriem satur līdz 36 kg organismā viegli pārstrādājamu tauku.[5] Kamieļa galva ir gara, augšlūpa šķelta. Pēdai ir divi plati pirksti un bieza zole, kas piemērota iešanai pa smiltīm. Ejot divkupru kamielis vienlaikus liek vienas puses abas kājas, tadēļ, sēžot tam mugurā, jātnieks tiek šūpots no vienas puses uz otru. Lai gan kamielis skrien ļoti reti, tas spēj sasniegt 65 km/h ātrumu. Divkupru kamielis ir arī labs peldētājs, tam ir ļoti laba redze un izcila oža.
Adaptācijas dzīvei tuksnesī
labot šo sadaļuDivkupru kamielis spēj izturēt ļoti ekstrēmas laika apstākļu maiņas, Tas nesalst ziemā pie -40 °C un nepārkarst vasarā pie +40 °C. Tam piemīt apbrīnojama spēja iztikt bez ūdens dzeršanas apmēram mēnesi, bet, kad kamielis sasniedz ūdens krātuvi, tas 10 minūtēs var izdzert līdz 114 litriem ūdens.[5] Ja saldūdens nav pieejams vispār, savvaļas kamieļi ir pielāgojušies dzert sālsūdeni, kuru mājas kamieļi nedzer vispār.[5] Labos barošanās apstākļos kamieļa abi kupri ir stingri, lieli un vertikāli, bet nabadzīgos barošanās apstākļos kupri izdilst un noliecas uz sāniem. Kupri izdilst arī riesta laikā, kad tēviņi ir aizņemti ar mātītes uzmanības iekarošanu un vecākiem kamieļiem, ja tie ir pārbaroti.[9] Acis pret smiltīm aizsargā biezas uzacis un garas, dubultās rindās augošas skropstas,[5] bet nāsis smilšu vētras laikā kamielis spēj noslēgt līdzīgi kā ronis zem ūdens.
Divkupru kamielis ir aktīvs dienas laikā un atpūšas naktī. Tas pamatā ir zālēdājs, un spēj pārtikt no jebkādiem augiem, arī sausiem, ērkšķainiem un pat sāļiem un rūgtiem augiem, kādus citi dzīvnieki parasti neizmanto.[5] Ja nav pieejami augi, divkupru kamielis barojas arī ar kritušu dzīvnieku miesu, apgrauž kaulus un ādu. Ļoti ekstrēmos apstākļos kamielis sāk ēst jebko, ko var atrast, arī neēdamas lietas, piemēram, auklas, kurpes un audumus. Īpašība ēst jebko ļauj kamielim izdzīvot ļoti nabadzīgos apstākļos. Tā mēles āda ir ļoti bieza, un mēle spēj bez savainošanās saņemt ērkšķainus un durstīgus krūmu zarus. Gremošana sākas jau mutē, daļēji sakošļājot barību. Tad barība tiek norīta, kur tā kuņģī turpina fermentēties. Vēlāk kamielis barību atrij atpakaļ un rūpīgi sakošļā. Divkupru kamielis, līdzīgi kā citi tipiski ziemeļos dzīvojošie dzīvnieki, ziemā spēj padzerties, ēdot sniegu.[11]
Reprodukcija
labot šo sadaļuDivkupru kamieļi ir bara dzīvnieki. Dzīvojot savvaļā, tie veido grupas līdz 30 īpatņiem. Baru vada dominants tēviņš. Reizēm var novērot klīstam vienu kamieli, kas parasti ir jauns, nesen dzimumbriedumu sasniedzis tēviņš. Dzimumbriedumu kamieļi sasniedz 3 — 5 gadu vecumā.[5] Riests divkupru kamieļiem sākas rudenī. Šajā laikā tēviņi kļūst samērā agresīvi. Aizsargājot savu mātīšu baru no citiem tēviņiem, tie var uzbrukt, kožot, spļaujot un lecot pretiniekam virsū. Grūsnības periods ilgst 13 mēnešus, mazuļi parasti dzimst martā vai aprīlī. Piedzimst viens vai ļoti retos gadījumos divi kamielēni. Mazuļi divkupru kamieļiem dzimst katru otro gadu. Kamielēns ir samērā liels, tas piedzimstot sver apmēram 36 kg. Drīz pēc piedzimšanas mazulis spēj celties kājās, staigāt un skriet. Ar pienu māte to zīda 1,5 gadus, bet abi kopā paliek 3—5 gadus,[5] līdz jaunais kamielis sasniedz dzimumbriedumu. Vecākie brāļi un māsas mātei palīdz audzināt nākamos mazuļus, tos uzmanot un apsargājot.
Divkupru kamielis var nodzīvot līdz 50 gadiem, bet visbiežāk tas dzīvo 20 — 40 gadus. Vienīgie tā savvaļas dabīgie ienaidnieki ir pelēkie vilki, kas uzbrūk vecākiem un vājiem dzīvniekiem.[12] Pagātnē kamieļus medīja arī Kaspijas tīģeris, bet mūsdienās šī suga ir tikpat kā izmirusi.[13]
Izmantošana
labot šo sadaļuDivkupru kamielim ir lieliskas mājdzīvnieka priekšrocības. To izmanto kā transporta dzīvnieku gan kravu pārvadāšanai, gan jāšanai. Divkupru kamielis spēj nest nastas, kas sver 170 — 250 kg, dienā noejot 47 km. Apkrautam kamielim vidējais ātrums ir 4 km/h. Jauns kamielis jau gada vecumā sāk apgūt saimnieka dotās komandas.[5]
Cilvēks izmanto arī kamieļu gaļu un pienu. Izkausēti kamieļa kupru tauki noder ēdiena gatavošanā, bet mēsli kalpo kā kurināmais. Kamieļa vilna noder apģērba, segu, paklāju un telts materiāla izgatavošanai. No kamieļu ādas izgatavo kurpes, sandales un citus ādas izstrādājumus.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mammal Species of the World: Camelus bactrianus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. augustā. Skatīts: 2011. gada 9. aprīlī.
- ↑ Mammals: Bactrian Camel (Camelus ferus)
- ↑ 3,0 3,1 IUCN: Camelus ferus
- ↑ 4,0 4,1 4,2 The Silk Road: Bactrian Camels and Bactrian-Dromedary Hybrids
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 «Rīgas Zoo: Divkupru kamielis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 2. maijā.
- ↑ «BBC: Bactrian camel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. maijā. Skatīts: 2013. gada 2. maijā.
- ↑ Camels — Old World Camels
- ↑ Encyclopedia Britannica: Camel
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Dispelling Myths About Camels
- ↑ Bactrian Camel (Camelus ferus)
- ↑ «Replacing Water with Snow». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 9. februārī.
- ↑ The Last Wild Camels
- ↑ Caspian Tiger
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Divkupru kamielis.