Savvaļas divkupru kamielis
Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuru bieži uzskata par divkupru kamieļa (Camelus bactrianus) savvaļas formu un neizdala kā atsevišķu sugu. Tomēr DNS pētījumi liecina, ka savvaļas divkupru kamielis nav mājas divkupru kamieļa priekštecis un tā evolūcija ritējusi neatkarīgi no tā radiniekiem.[1] Mūsdienās šīs abas divkupru kamieļa formas iedala divās sugās.[2]
| Savvaļas divkupru kamielis Camelus ferus (Przewalski, 1878) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Biezpēdaiņi (Tylopoda) |
| Dzimta | Kamieļu dzimta (Camelidae) |
| Apakšdzimta | Kamieļu apakšdzimta (Camelinae) |
| Cilts | Kamieļu cilts (Camelini) |
| Ģints | Kamieļi (Camelus) |
| Suga | Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus) |
| Izplatība | |
 | |
 Savvaļas divkupru kamielis Vikikrātuvē | |
Savvaļas divkupra kamielis vēsturiski ir Centrālāzijas sauso stepju un tuksnešu faunas pārstāvis, bet to izplatība mūsdienās ir sadrumstalota un aizņem salīdzinoši nelielus reģionus Gobi un Taklamakana tuksnesī Mongolijā un Siņdzjanā, nelielas populācijas mājo arī Manghistau apgabalā Kazahstānā, Kašmīras ielejā Indijā un tos var novērot Sibīrijā upju ielejās, kur tie ierodas ziemas periodā.[2][3] Suga ir kritiski apdraudēta un savvaļā mājo apmēram 1000 īpatņu.[3][4] Tos apdraud cilvēki, vilki un cilvēku saimnieciskā darbība. Ārpus aizsargātajām teritorijām tos aktīvi medī un pastāv viedoklis, ka līdz 2033. gadam būs zaudēti 80% no mūsdienu populācijas.[4]
Izskats labot šo sadaļu
Savvaļas divkupru kamielis ir liels pārnadzis, kura ķermeņa garums sasniedz 3 m, augstums skaustā 1,8—2.3 m, svars 600—1000 kg.[1] Kā jau nosaukums norāda savvaļas divkupru kamielim ir divi kupri, kas ir salīdzinoši nelieli un smaili, atgādinot piramīdas. Kā jau visiem kamieļiem kupros uzkrājas barības rezerves, kas sliktos barošanās apstākļos ļauj ilgstoši izdzīvot bez ēšanas. Tā kakls ir izliekts līdzīgi kā citiem kamieļiem, kājas garas un sejai trīsstūra forma. Lūpas biezas, spējīgas nesavainojoties saņemt un plūkt asos tuksneša augus. Augšlūpa šķelta. Savvaļas divkupru kamielis ir ļoti labi piemērojies dzīvei tuksnesī. Tā acis pret smilšu vētrām sargā dubultrindu biezās skropstas, nāsu spraugas ir ļoti šauras un tās cieši noslēdzas vētras laikā, bet ausīs aug biezs matojums, neļaujot smiltīm tajās iekļūt. Kā visiem biezpēdaiņiem tā divpirkstu pēdas ir platas un ejot izplešas vēl platākas, tādējādi lielais dzīvnieks tikpat kā neiegrimst smiltīs. Tā kažoks ir smilšu brūni-pelēks, gaišāks, salīdzinot ar mājas divkupru kamieli. Ziemas periodā matojums kļūst garš, biezs un silts, spējot pasargāt kamieli –30 °C, bet vasarā tas nomet ziemas garo matojumu un kļūst īsspalvains.[1] Salīdzinot ar mājas divkupru kamieli, savvaļas kamieļi ir nedaudz mazāki, slaidāki, šaurāku ķermeni un šaurākām pēdām, kā arī to kupri ir mazāki.[4]
Uzvedība un barība labot šo sadaļu
Savvaļas divkupru kamieļi nepārtraukti migrē, meklējot ūdeni un barību. Tie veido nelielas grupas (6—20 īpatņi), kas sastāv no dominantā tēviņa un tā mātītēm.[5] Pārējie tēviņi ir vientuļnieki. Grupas lielums ir atkarīgs no pieejamā barības daudzuma un normālos apstākļos populācijas blīvums ir 5 kamieļi uz 100 km².[5] Ūdenstilpju tuvumā reizēm var novērot lielus savvaļas kamieļu barus. Rudenī, tuvojoties riesta laikam, kamieļi savācas vienkopus lielos baros, kuros ir līdz 100 īpatņiem. Lielie bari parasti veidojas kalnainos reģionos ar bagātīgākiem ūdens resursiem.[1]
Savvaļas divkupru kamielis pamatā barojas ar dažādu krūmu zariem, bet tas nav izvēlīgs un barojas ar visiem pieejamiem tuksneša augiem. Pateicoties kuprī uzkrātajām rezervēm, kamielis spēj ilgstoši iztikt bez barības. Arī bez ūdens tas var iztikt vairākas dienas un nokļūstot pie ūdenskrātuves vienā reizē izdzert līdz 57 l ūdens, kompensējot ūdens zudumu ķermenī.[1] Ziemas laikā tas ēd sniegu, lai padzertos. Atšķirībā no mājas divkupru kamieļa savvaļas divkupru kamielis spēj dzert arī sālsūdeni.[4] Lai saglabātu ūdeni ķermenī, kamielim ir sausi izkārnījumi, izvadītā urīna daudzums minimāls un tas spēj mainīt ķermeņa temperatūru, piemērojot to gaisa temperatūrai un minimalizējot svīšanu.[1]
Reprodukcija labot šo sadaļu
Savvaļas divkupru kamieļiem riesta aktivitātes notiek ziemā. Mātītes pirmo reizi dzemdē, sasniedzot 5 gadu vecumu, un mazuļi dzimst tikai katru otro gadu.[5] Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 5—6 gadu vecumā. Grūsnības periods ilgst 12—14 mēneši un parasti piedzimst viens mazulis laikā no marta līdz aprīlim.[1] Mazulis drīz pēc piedzimšanas spēj sekot savai mātei un baram. Savvaļas divkupru kamielis dzīvo apmēram līdz 20 gadiem, tā kā to dzīves apstākļi ir ļoti smagi.[4]
Divkupru kamielis un cilvēks labot šo sadaļu
Pamatojoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem, zinātnieki pieļauj, ka kamielis pieradināts 200 gadus pirms Kristus. Sākotnēji uzskatīja, ka šie atgremotāji ir atkal mežonīgi kļuvušie pieradināto kamieļu pēcnācēji, kuriem izdevies aizbēgt no saimnieka. Šādu pieņēmumu noraidīja pazīstamais krievu ceļotājs un pētnieks Nikolajs Prževaļskis. Viņš uzskatīja, ka divkupru kamielis ir pirmatnējais savvaļā dzīvojošais Vidusāzijas kalnaino tuksnešu iemītnieks. Jau izsenis cilvēki izmantojuši kamieļus smagu nastu pārnešanai, kā arī audzējuši gaļas, piena un vilnas ieguvei. Tieši pateicoties kamieļiem, daudzas vietējās ciltis varējušas izdzīvot ekstremālos apstākļos.[6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «ARKive: Wild Bactrian camel (Camelus ferus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. martā. Skatīts: 2014. gada 6. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 IUCN: Camelus ferus
- ↑ 3,0 3,1 'New' camel lives on salty water
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 John Hare of the Wild Camel Protection Foundation
- ↑ 5,0 5,1 5,2 EDGE: Bactrian Camel (Camelus ferus)
- ↑ Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 46 karte, ISBN 9986-933374