Dienvidigauņu valoda
Dienvidigauņu (lõunaeesti kiil, igauņu: lõunaeesti keel) jeb ugaļu valoda,[2] dažreiz arī dienvidigauņu dialekts (igauņu: lõunaeesti murre), ir urāliešu valodu saimes somugru atzara reģionālā valoda Igaunijā, kura dažreiz tiek uzskatīta par igauņu valodas dialektu. Mūsdienās valodnieku vidū nav vienprātības par tās statusu.[3][4][5]
Dienvidigauņu valoda lõunaeesti kiil | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Igaunija, Krievija, Latvija | |
Pratēju skaits: | 159 900 (Igaunijā)[1] | |
Valodu saime: | Urāliešu Somugru Somu-sāmu Baltijas somugru Dienvidigauņu valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | ||
ISO 639-3: | — | |
Dienvidigauņu valodas izplatības areāls mūsdienu Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās.
| ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Dialekti
labot šo sadaļuDienvidigauņu valoda pašreiz iedalās 7 dialektos, no kuriem dzīvi ir 4 — mulgi, tartu, veru un setu. Veru un setu dialekti visvairāk atšķiras no igauņu literārās valodas, un tie ir visgrūtāk saprotami igauņu valodas runātājiem.[6][7] Valodai bija vēl trīs anklāvu dialekti — Leivu, Ludzas igauņu un Krāsnas igauņu — kuri visi izmira 20. gadsimtā.
Dienvidigauņu valodu sīkāk iedala 7 dialektos:
Vēsture
labot šo sadaļuVēsturiski Igaunijas teritorijā izveidojās divi dialekti — dienvidu jeb Tartu dialekts un ziemeļigaunijas jeb Tallinas dialekts. Dienvidigauņu dialekts izveidojās par apmēram 1000 gadiem agrāk nekā ziemeļigaunijas dialekts, tādēļ dažreiz dienvidigauņu valodu atdala no igauņu valodas.[8] No 16. līdz 19. gadsimtam abi dialekti tika lietoti līdztiesīgi.[9]
19. gadsimta otrajā pusē Tartu valodas kā literārās valodas nozīme kritās un priekšplānā izvirzījās ziemeļigaunijas jeb Tallinas valoda, kas pārtapa par igauņu valodas literāro formu. Tam galvenais iemesls bija mazais skaits Tartu valodā runājošo un mazāka valodas izplatība.[10]
Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā visā valstī tika īstenota igauņu valodas standartizācijas politika. Tā laika valdības amatpersonas uzskatīja, ka Igaunijas valstī visiem tās pilsoņiem ir nepieciešama viena standartizēta valoda, tādēļ dienvidigauņu valoda tika izslēgta no izglītības sistēmas. Dienvidigauņu dialektu mācīšanas un lietošanas aizliegums skolās turpinājās arī padomju okupācijas laikā (1940—1990).[11]
Kopš 1980. gadiem valoda atdzimst. Mūsdienās dienvidigauņu valodā sarakstīta daļa no Igaunijas slavenāko dramaturgu, dzejnieku un rakstnieku darbiem. Vislielākie panākumi gūti veru valodas un uz tās pamata veidotās rakstu valodas popularizēšanā. Tomēr mulgi un it īpaši tartu dialekta pratēju skaits ir samērā neliels. Pēc 2011. gada Igaunijas tautas skaitīšanas datiem dienvidigauņu valodu kopumā prata 101 857 cilvēki, no kuriem 74 499 prata veru, 12 549 — setu, 9698 — mulgi un — 4109 tartu dialektu, bet 1002 cilvēki nenorādīja, kādu dienvidigauņu valodas dialektu prot.[12]
Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijā bija 159 900 dienvidigauņu valodas pratēju: 125 780 veru valodas pratēju (tostarp 26 220 setu dialekta pratēju), 14 380 mulgi dialekta un 19 740 Tartu dialekta pratēju.[1]
Mūsdienās dzīvotspējīgākais un attīstītākais dienvidigauņu valodas paveids ir veru valoda, kurai ir sava rakstu valoda, literatūra un mediji, un to zināmā mērā māca arī Veru apriņķa skolās un Tartu Universitātē.[13][14] Veru valodas aizsardzībai, attīstībai un izpētei izveidota atsevišķa valsts iestāde — Veru institūts. Setu dialekta un mulgi dialekta attīstībai arī tika izveidotas atsevišķas valsts iestādes, attiecīgi — Setu institūts un Mulgi kultūras institūts. Vienīgais dienvidigauņu valodas paveids, kura attīstībai nav radusies ne sabiedriska kustība, ne atbalstošas un attīstošas iestādes, ir Tartu dialekts.[15]
Teksta piemērs
labot šo sadaļuTēvreize dienvidigauņu (Tartu un Veru) un igauņu valodā:
- Tartu: Meie Esä taiwan: pühendetüs saagu sino nimi. Sino riik tulgu. Sino tahtmine sündigu kui taiwan, niida ka maa pääl. Meie päiwälikku leibä anna meile täämbä. Nink anna meile andis meie süü, niida kui ka meie andis anname omile süidläisile. Nink ärä saada meid mitte kiusatuse sisse; enge pästä meid ärä kurjast: Sest sino perält om riik, nink wägi, nink awwustus igäwätses ajas. Aamen.
- Veru: Mi Esä taivan: pühendedüs saaguq sino nimi. Sino riik tulguq. Sino tahtminõ sündkuq, ku taivan, nii ka maa pääl. Mi päävälikku leibä annaq meile täämbä. Nink annaq meile andis mi süüq, nii ku ka mi andis anna umilõ süüdläisile. Ni saatku-i meid joht kiusatusõ sisse, a pästäq meid ärq kur’ast, selle et sino perält om riik ja vägi ni avvustus igävädses aos. Aamõn.
- Igauņu: Meie Isa, kes Sa oled taevas! Pühitsetud olgu Sinu nimi. Sinu riik tulgu. Sinu tahtmine sündigu nagu taevas, nõnda ka maa peal. Meie igapäevast leiba anna meile tänapäev. Ja anna meile andeks meie võlad, nagu meiegi andeks anname oma võlglastele. Ja ära saada meid kiusatusse, vaid päästa meid ära kurjast. Sest Sinu päralt on riik ja vägi ja au igavesti. Aamen.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «RL214462: EESTI KEELT KÕNELEV RAHVASTIK MURDEKEELE OSKUSE, VANUSERÜHMA, SOO JA ELUKOHA (HALDUSÜKSUS) JÄRGI, 31. DETSEMBER 2021». PxWeb (igauņu). Skatīts: 2023-03-28.
- ↑ «Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senā pagātnē». Ir. Skatīts: 2023-03-28.
- ↑ Pekka Sammallahti. Suomalaisten esihistorian kysymyksiä
- ↑ https://www.sgr.fi/sust/sust258/sust258_pajusalu.pdf
- ↑ Laura Kazaine. Latvijas igauņi: Ludzas igauņi un Lejasciema leivi
- ↑ «Estonica : Society : Dialects and layers». web.archive.org. 2007-09-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-27. Skatīts: 2023-04-25.
- ↑ Daniel Mario Abondolo. The Uralic Languages. Taylor & Francis, 1998. ISBN 978-0-415-08198-6.
- ↑ «LounaLeht.ee». www.lounaleht.ee. Skatīts: 2023-04-26.
- ↑ «tartu keel - Eesti Entsüklopeedia». web.archive.org. 2013-11-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-16. Skatīts: 2023-04-26.
- ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. 2020-07-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-14. Skatīts: 2023-04-26.
- ↑ Margaret Sutton, Robert F. Arnove. Civil Society Or Shadow State?: State/NGO Relations in Education. Information Age Pub., 2004. ISBN 978-1-59311-201-1.
- ↑ Karl Pajusalu (Tartu). The reforming of the Southern Finnic language area Arhivēts 2020. gada 23. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ The Võro language in education in Estonia
- ↑ OKIA. «Võru keel eesti keele arendamise strateegias». Sirp (igauņu). Skatīts: 2023-03-28.
- ↑ Pajusalu, Karl 2021. Kaksteist lõunapoolseimat läänemeresoome keelt. Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele- ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat XIX-XX, Tartu. 139—151.