Tartu dialekts

Tartu dialekts vai tartu valoda (tartu kiil v. tarto kiil) pieder Dienvidigaunijas dialektu saimei. No 16. līdz 19. gadsimtam tartu valoda bija viena no divām Igaunijas literārajām valodām. Arī pirmā Jaunā derība Wastne Testament sākumā tika izdota tartu valodā 1686. gadā.[1] Ievērojami cilvēki, kas saistīti ar tartu valodu, bija Joahims Rosinus (Joachim Rossihnius), kas sastādīja baznīcas rokasgrāmatu, Johans Gutslafs (Johann Gutslaff), kas sarakstīja gramatiku, dzejnieks Kesu Hans (Käsu Hans) u.c. Ievērojamākie avoti tartu valodā ir katoļu rokasgrāmata "Agenda Parva", Gutslafa sastādītā gramatika "Observationes grammaticae circa linguam Esthonicam" un Jaunās derības tulkojums "Meije Issanda Jesusse Kristusse Wastne Testament" tartu valodā.[2] Diemžēl 19. gadsimta otrajā pusē tartu valodas kā literārās valodas nozīme kritās un priekšplānā izvirzījās Ziemeļigaunijas jeb Tallinas valoda. Galvenais iemesls bija mazais skaits tartu valodā runājošo.[1] Turklāt izplatījās ideja, ka vienai tauta ir vajadzīga viena literārā valoda, ko saprastu visi un kas arī veicinātu nacionālās identitātes apzināšanos.[1]

Šodien tartu valodā vēl joprojām tiek izdoti darbi. Spilgts piemērs ir Mats Trāts (Mats Traat) un Ellei Tūlepēlselts (Elläi Tuulepäälselt).[3] Tomēr tartu valodas saglabāšanā netiek darīts pietiekami daudz un ne tuvu tik daudz kā tas tiek darīts, lai saglabātu no izzušanas veru, seto un mulgi dialektus. Līdz šim tartu valoda nav izpētīta pietiekami, trūkst vārdnīcu, gramatikas materiālu un arī vienkārši sāmu tekstu tartu valodā.[4] No visiem Dienvidigaunijas dialektiem tartu valodā visvairāk līdzības var saskatīt ar mulgi dialektu.[5]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. novembrī. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
  2. http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:0svtk6PXougJ:www.emakeeleselts.ee/omakeel/2010_2/OK_2010-2_13.pdf+&cd=2&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&client=opera
  3. Valper Valdo, Üldist ja problemaatilist võru kirjanduse näitel, 2005
  4. Universitas Tartuensis INTERVJUU: Keeleteadlane eesti keele ja murrete lõppu ei näe 2012 http://forte.delfi.ee/news/teadus/intervjuu-keeleteadlane-eesti-keele-ja-murrete-loppu-ei-nae.d?id=64076293
  5. http://www.wi.ee/index.php/voru-keel