Rudā dižpīle
Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna). Šai sugai ir ļoti liels izplatības areāls, tā mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.[1] Retu reizi ir ieklejojusi Latvijā.[2]
| Rudā dižpīle Tadorna ferruginea (Pallas, 1764) | |
|---|---|
 Rudo dižpīļu pāris | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Ģints | Dižpīles (Tadorna) |
| Suga | Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) |
 Rudā dižpīle Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Rudās dižpīles dabīgais izplatības areāls plešas no Eiropas dienvidaustrumiem austrumu virzienā līdz Baikāla ezeram un Mongolijai. Tā sastopama arī Āfrikas ziemeļrietumos un Etiopijas kalnienē. Rietumeiropas populācija izveidojusies no putniem, kas izbēguši no nebrīves. Piemēram, Šveicē 2004. gadā uzskaitīti vairāk nekā 400 īpatņi. Savdabīga populācija izveidojusies Maskavā. Rudās dižpīles ligzdo savvaļā Maskavas apkārtnē, bet ziemo Maskavas zooloģiskajā dārzā.[2] Lielākā daļa Āzijas populācijas ir gājputni, dodoties ziemot uz Āzijas dienvidiem — Indijā un Dienvidaustrumāzijā. Āfrikas un Dienvidāzijas populācijas ir nometnieki.[1]
Latvijā
labot šo sadaļuRudā dižpīle Latvijā ir reta ieceļotāja. Tā var ieceļot gan no austrumiem, gan rietumiem. Šobrīd ir zināmi 6 novērojumi, no kuriem tikai viens atzīts kā savvaļas putna novērojums — 1994. gadā, Engures ezerā, kad Ziemeļeiropā tika novērota samērā spēcīga šīs sugas invāzija. Piecos citos gadījumos putnu izcelsme nav viennozīmīgi skaidra. Visticamākais, ka tie ir bijuši no nebrīves izbēguši putni vai to pēcnācēji, kas ligzdo savvaļā Rietumeiropā un Maskavā.[2]
Izskats
labot šo sadaļuRudā dižpīle ir krāšņa, liela auguma pīle. Tās ķermeņa garums ir 58—70 cm, spārnu izplētums 110—135 cm, svars 925—1640 g.[3][4] Knābis masīvs un melns. Rudās pīles apspalvojums ir koši, oranžīgi brūns. Galva gaiša, seja bieži balta. Spārni balti ar melnām lidspalvām, arī aste ir melna ar zaļganu spīdumu.[3] Rudā dižpīle ļoti labi peld, bet lidojumā vairāk atgādina zosi. Abi dzimumi izskatās līdzīgi: vienīgi tēviņam vairošanās sezonas laikā ap kakla pamatni ir melns gredzens, bet mātītei bieži ir balta seja, kā arī tā ir mazāka.[3]
Uzvedība
labot šo sadaļuRudā dižpīle mājo atklātā ainavā, tāpēc ir aktīva nakts laikā.[3] Vairošanās sezonas laikā tās uzturas pa pāriem, lai gan vairāki pāri var apvienoties nelielās kopīgās ligzdošanas kolonijās. Rudenī un ziemā putni apvienojas baros. Parasti tie ir nelieli bari, bet tajos var būt arī 4000—10 000 īpatņu.[1] Pēc vairošanās sezonas pieaugušie putni nomaina apspalvojumu, un tie nespēj lidot apmēram 4 nedēļas. Šajā laikā rudās dižpīles apmetas lielās ūdenstilpēs, atklātās vietās. Visbiežāk tie ir stepes vai kalnu ezeri, lielas upes. Rudo dižpīli Himalajos var novērot līdz 5000 metriem virs jūras līmeņa.[1]
Barība
labot šo sadaļu
Rudā dižpīle ir visēdāja un barojas ar zāles jaunajiem asniem, dažādu augu sēklām, graudiem, vēžveidīgajiem, kukaiņiem (gan sauszemes, gan ūdens), tārpiem, kāpuriem, ūdens gliemjiem, nelielām zivīm, vardēm, ikriem un kurkuļiem.[1]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzda visbiežāk ir sekla iedobe zemē. Paratsi tā atrodas ūdenstilpes krastā, bet reizēm samērā tālu, kādā padziļinājumā vai bedrē. Rudā pīle ligzdu mēdz iekārtot arī pamestās ēkās, fermās, koku dobumos līdz pat 10 metru augstumā, klinšu alās un retos gadījumos putnu būros.[1] Dējumā ir 6—16 krēmīgi baltas olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 28—29 dienas. Kamēr tēviņš apsargā ligzdošanas teritoriju, mātīte perē. Ligzdošanas laikā putni ir samērā agresīvi.[3] Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni sāk lidot apmēram 55 dienu vecumā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Birds Life: Ruddy Shelduck Tadorna ferruginea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 11. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Ornitofaunistika: Rudā dižpīle Tadorna ferruginea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. augustā. Skatīts: 2015. gada 10. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «ARKive: Ruddy shelduck (Tadorna ferruginea)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 12. maijā.
- ↑ «Beauty of Birds: Ruddy Shelducks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 12. maijā.