Alberts Sprūdžs
Alberts Sprūdžs (dzimis 1908. gada 29. decembrī, miris 1944. gada 7. aprīlī) bija latviešu rakstnieks. Jānis Klīdzējs viņu nosaucis par 20. gadsimta 30. gadu spilgtāko latgaliešu rakstnieku, "Brīvības paaudzes rakstnieku".
| |||||||||||
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuIzglītību ieguvis Varakļānu ģimnāzijā un skolotāju sagatavošanas kursos Daugavpilī. No 1928. līdz 1932. gadam strādājis par skolotāju. No 1932. līdz 1938. gadam — ierēdnis Rīgā, Hipotēku bankā. Strādājis dažādos laikrakstos un žurnālos.[1]
1927. gadā sācis publicēties. Vairāku romānu, stāstu krājumu autors, taču sākotnēji rakstījis dzeju. 1936. gadā izdota latgaliešu literatūras antoloģija "Latgales dziesminieki", 1940. gadā — "Latgale stāsta".[1]
Rēzeknes bombardēšanas laikā gājis bojā 1944. gada 7. aprīlī. Apbedīts Varakļānu kapos.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 295. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «Alberts Sprūdžs». Latgales dati. Daugavpils Universitāte. Skatīts: 2016. gada 14. jūlijā.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |