Daugavpils Jēzus Sirds baznīca
Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Atrodas Daugavpils pilsētā Vecās Forštates mikrorajonā, Baložu ielā 3.
| Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Daugavpils Jēzus Sirds katoļu baznīca | |
.png)  Daugavpils Jēzus Sirds baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Daugavpils |
| Koordinātas | 55°54′08″N 26°31′10″E / 55.90222°N 26.51944°EKoordinātas: 55°54′08″N 26°31′10″E / 55.90222°N 26.51944°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 2006 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Andris Ševels |
| Mājaslapa |
www |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 2006 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuDievnams tika uzbūvēts 2006. gadā un 1. oktobrī Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis to konsekrēja Jēzus Sirds godam. Baznīcu projektējis arhitekts Alfrēds Kokins. Tās celtniecību finansējis Vācijas kristieši, Daugavpils dome, Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes un prāvesti, īpaši Daugavpils dekāns Aleksandrs Madelāns. Līdzekļus dievnama būvniecībai piešķīrušas arī Latvijas politiskās partijas — Latvijas Ceļš, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un Zemnieku savienība un Tautas partija, kuras pārstāvētā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša valdība baznīcu atbalstījusi ar vairāk nekā 300 000 latu lielu finansējumu.[2] 2009. gadā pie draudzes tika dibināts Mariāņu tēvu klosteris svētīgā Staņislava Papčinska godam, ko iesvētīja Kongregācijas provinces priekšnieks priesteris Pāvils Zeiļa.[3]
Draudze
labot šo sadaļu
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andris Ševels.[1] Svētās Mises tiek noturētas latviešu, krievu un poļu valodās. Pēc baznīcas iesvētīšanas draudze tika nodota Mariāņu Kongregācijas tēvu aprūpē, sākotnēji draudzi apkalpoja viens priesteris, 2008. gadā papildus tika nozīmēti divi priesteri. Draudzē ir aptuveni 4000 ticīgo.[3]
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Jēzus Sirds svētki, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētki, katra mēneša 11. datumā Lurdas dievkalpojumi, bet 13. datumā Fatimas dievkalpojumi.
Interjers
labot šo sadaļuBaznīcā ir aplūkojams SIA "Tonis" un Jāņa Rapša veidotais altāris.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ "Katoļu Dzeive", Nr.11, 34.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 «www.mariani.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.